Nav noslēpums, ka no Gulbenes novada  ir nākušas daudzas spilgtas un ievērojamas personības. Šī ekspozīcija ieved ievērojamāko novada mākslinieku pasaulē.

Oto Bērtiņš pirmais latviešu cilmes profesionālais gleznotājs – portretists un figurālists. Latvijas 19.gadsimta glezniecības vēsturē ievērojams ar Beļģijā gūtu akadēmisko izglītību.
Jūlijs Madernieksprofesionāli lietišķās mākslas meistars, gleznotājs, grafiķis, pedagogs un mākslas kritiķis.
Jūlijs Straumeprofesionāli lietišķās mākslas meistars un pedagogs, Kaukāza tautu lietišķās mākslas izaugsmes veicinātājs un muzeja izveidotājs.
Voldemārs Irbeleģendārs pasteļglezniecības mākslinieks, kurš savos darbos attēlojis ainavas, sadzīviskās ainas, portretus un klusās dabas.
Leo Svemps diplomēts jurists ar veiksmīgu advokāta karjeru, ilggadējs Mākslas akadēmijas rektors, Mākslinieku savienības valdes priekšsēdētājs, talantīgs, spožs un temperamentīgs gleznotājs, liela autoritāte savas paaudzes mākslinieku un mākslas studentu vidū. Izcils kluso dabu meistars, viens no šī žanra pamatlicējiem latviešu glezniecībā.
Ludolfs Liberts izcils skatuves dekorāciju un kostīmu mākslinieks, režisors, gleznotājs un Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs.
Jānis BrekteIzcils latviešu akvarelists, viens no 20.gadsimta otrās puses populārākajiem un ražīgākajiem šī žanra māksliniekiem Latvijā.
Ilona Brekteviena no spožākajām ziedu gleznotājām Latvijā, kura galvenokārt pievērsusies akvareļglezniecībai. Košās krāsas, ziedu un klusās dabas gleznojumiem piemīt dekorativitāte un tehniskā veiklība, darbi bieži vien lielformāta.
Indulis Ranka izcils latviešu tēlnieks, viens no tiešās akmeņu kalšanas metodes ieviesējiem Latvijā. Viņa veidotie pieminekļi un skulptūras redzamas Latvijā, Japānā un Moldovā.
Pauls DuškinsKalējs akvarelists un grafiķis, kas Eiropā radījis jaunu gleznieciski impresionistisku oforta manieri.
Ilga Vanagaviena no dārza keramikas aizsācējām Latvijā un daudzu liela izmēra dekoratīvās keramikas kompozīciju autore.

Ekspozīcijā aplūkojami divi restaurēti un unikāli Jūlija Madernieka projektētie mēbeļu komplekti – baltais un tumšais. Baltā tonējuma mēbeļu komplekts ir bijusi viesistabas iekārta no mākslinieka dzīvokļa Rīgā, otrs – tumšā tonējuma Art Deco mēbeļu komplekts darināts pēc individuāla, izcilā latviešu komponista Emiļa Melngaiļa pasūtījuma. Baltais mēbeļu komplekts iekļauts Latvijas Avīzes izdotajā „Latvijas novadu dārgumi” sarakstā un ticis atzīts par vienu no desmit vērtīgākajām Latvijas muzeju relikvijām un publicēts žurnāla “Ilustrētā pasaules vēsture” pielikumā “Dārgumi”.

Ekspozīcijā aplūkojams vēl viens unikāls darbs – Ludolfa Liberta scenogrāfijas mets Ernsta Kršeneka operai “Džonijs uzspēlē”, kas daudzus gadus ticis uzskatīts par zudušu. Mets ar baltā tonējuma mēbeļu komplektu iekļauts Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta un Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonda izdotajā “Latvijas mākslas vēstures” V sējumā “Klasiskā modernisma un tradicionālisma periods. 1915–1940”.

Ekspozīcijā pie sienas gozējas Jūlija Straumes persiešu tehnikā darinātais paklājs „Saules pielūdzējas” ar viņa iniciāļiem. Paklāju autors dāvinājis savai mātei Annai Straumei.

Lielie un mazie apmeklētāji var ļauties ornamentu un krāsu valdzinājumam, savietojot mozaīkas gabaliņus uz magnētiskās tāfeles vai skārienjūtīgajā ekrānā.