No 3. līdz 6. aprīlim vairāku Vidzemes muzeju, tūrisma informācijas centru un pašvaldību darbinieki viesojās Sanktpēterburgā, piedaloties Ermitāžas Apaļā galda konferencē, iepazīstot kaimiņvalsts lielākos un nozīmīgākos muzejus, krājumus kā arī ar to uzturēšanu saistīto problemātiku.

Pēc Ermitāžas muzeja vadības ielūguma, vizīti organizēja Vidzemes tūrisma asociācija, braucienā piedalījās pārstāvji no Ērgļu, Gulbenes, Smiltenes, Alūksnes, Olaines, Lielvārdes, Turaidas muzejrezervāta, Carnikavas un Cēsīm.

Apaļā galda konferences tēma šogad bija “Muzejs un kultūras tūrisma problēmas”. Visi referāti jau savlaicīgi apkopoti grāmatā. Dažādu Krievijas muzeju speciālisti dalījās pieredzē par problēmām ar apmeklējuma sezonalitāti, muzeju ietilpību, apmeklētāju rindām, riskiem apmeklētāju plūsmas palielināšanā un digitālo tehnoloģiju izmantošanu. Divas nozīmīgas atziņas, kas būtiskas arī Latvijā: muzejs nedrīkst pielāgoties vai pakļauties komercijai, “noslīkstot” suvenīru bodītēs un krodziņos, kā arī nedrīkst pazaudēt muzeja noskaņu, pārcenšoties ar drošības pasākumiem, pārāk norobežojot un attālinot ekspozīcijas no apmeklētājiem.

Konferencē uzrunu teica Latvijas delegācijas pārstāvis, Vidzemes tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Raitis Sijāts. Referātu “Katram cēsiniekam savs muzeja priekšmets” par pieredzi muzeja eksponātu aizbildniecībā, lasīja Tālis Pumpuriņš no Cēsu vēstures un mākslas muzeja.

Apaļā galda konferences viesiem bija iespēja gidu pavadībā apmeklēt vairākus muzejus. Īpaši Vidzemes delegācijai tika noorganizēta Katrīnas I pils kompleksa atvēršana Carskoje Selo. Slavenajā Krievijas caru vasaras rezidencē, kas celta pēc Frančesko Bartolomeo Rastrelli projekta, bija iespēja apskatīt atjaunoto Dzintara istabu. Pils restaurācija turpinās. Šobrīd atjaunotas vairāk nekā 30 zāles. Carskoje Selo, jeb mūsdienās Puškinas pilsētā, pilis un parki iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Krievu muzejā, kur glabājas pasaulē lielākā krievu tēlotājmākslas kolekcija, speciālisti iepazīstināja gan ar lielākajām vērtībām un dārgumiem, gan diskutēja par sezonalitāti, apmeklētāju plūsmu Pēterburgas Balto nakšu laikā, dažādu pasākumu rīkošanu, parku un dārzu uzturēšanu. Muzejs izvietots vairākās ēkās, tā ekspozīcijā var izsekot krievu mākslas attīstībai desmit gadsimtu garumā. Speciālisti atzina, ka pēdējos gados muzejā samazinās ārvalstu apmeklētāju skaits, toties pieaug vietējo tūristu skaits. Daudzas kolekcijas digitalizētas. Ir izveidotas muzeja “virtuālās filiāles”, iespējamas virtuālās ekskursijas. Sagatavotas programmas dažādu vecumu bērniem, jauniešiem, kā arī cilvēkiem ar īpašajām vajadzībām.

Krievu muzeja pārstāvji martā viesojās Vidzemē, iepazīstot Alūksnes, Gulbenes, Cēsu, Turaidas un Rīgas muzeju darbu.

Ermitāžā gida vadībā tika iziets klasiskais maršruts, aplūkojot populārākos darbus – senākās ikonas, Šiškina, Aivazovska, Leonardo Da Vinči gleznas, kā arī moderno mākslu – Monē, Pikaso, Maļēviču un citus. Lai redzētu visas ekspozīcijas, būtu nepieciešami vairāki gadi, jo Ermitāža ir viens no trim pasaulē lielākajiem muzejiem, kam pieder viena no lielākajām un vērtīgākajām mākslas darbu kolekcijām pasaulē. Muzejs izvietots piecās ēkās – Ziemas pilī, Mazajā ermitāžā, Lielajā ermitāžā, Jaunajā ermitāžā un Ermitāžas teātrī. Ermitāžas kolekciju izveidoja Katrīna Lielā, kura pirmās gleznas iegādājās jau 1764. gadā un turpināja to aktīvi darīt visu mūžu. Diemžēl augstvērtīgos mākslas darbus pilī varēja aplūkot tikai valdnieki un daži īpaši viesi, tādēļ Katrīna savu kolekciju nosauca Hermitage, kas franču valodā nozīmē „eremīta mājoklis”.

Vidzemes delegācijai bija iespēja apmeklēt arī Ermitāžas Atvērto krājumu Staraja Ģerevņa, kur eksponāti glabājas 2010.gadā celtā modernā un īpaši aprīkotā ēkā, notiek izpēte un restaurācija.

Līga Eglīte, Cēsu novadu laikraksts DRUVA