Muzeja vēsture un attīstība

Muzejs oranzērijā

Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs tika izveidots 1981. gada oktobrī, bet savu reālo darbību uzsāka 1982. gada 1. janvārī. Pirms tam 1960-tajos gados Gulbenē darbojās novadpētniecības istaba. 1975. gadā tika pieņemts lēmums par sabiedriskā novadpētniecības muzeja atvēršanu Gulbenē.

1978. gadā sabiedriskais muzejs pārveidots par Alūksnes novadpētniecības un mākslas muzeja filiāli – Gulbenes novadpētniecības muzeju.

Gulbenes novadpētniecības muzejam tika piešķirtas pagaidu telpas Līkā ielā 21 Gulbenes 2. vidusskolā – 2 istabas ekspozīcijai un 1 istaba fondu glabāšanai. Šajās telpās muzejs darbojās līdz 1982. gada pavasarim, kad pēc Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja statusa iegūšanas notika pārcelšanās uz telpām Rīgas ielā 49.

1977. gadā bijušajā Vecgulbenes muižas klētī Brīvības ielā 9 tika izvietots Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja etnogrāfijas un darba rīku krājums, kas pašlaik ir atklātā krājuma glabātava. 1993. gadā muzejs tika brīdināts par iespējamo telpu atstāšanu sakarā ar nama Rīgas ielā 49 denacionalizāciju.

Muzeja lietošanai tika iecerētas telpas bijušajā muižas oranžērijā. Oranžērija būvēta 19. gadsimta 2. pusē kā būtiska muižas saimnieciskā kompleksa sastāvdaļa. Tā bijusi apkurināma ar karstā gaisa sistēmu un tikusi izmantota visu gadu. Oranžērijā audzēti gan muižai ikdienā nepieciešamie augļi un dārzeņi, gan eksotiskie augi, piemēram, ananasi.

Ēka tikusi izvietota pie Garā kalna nogāzes tā, lai visu dienu tajā iespīdētu saule. Oranžērijas jumts visā garumā bijis stiklots. Nogāzē bijušas iekoptas lecektis, pagrabos glabājusies izaudzētā raža. Pirmā pasaules kara laikā tika izpostīta visa Vecgulbenes muiža, ieskaitot oranžēriju, tādēļ, lai to izmantotu, 1920to gadu sākumā tā tika pārbūvēta. Pamatkorpuss saglabājās, bet visā garumā ēkai tika uzlikts jumts. Mainījās arī ēkas funkcijas – te izvietojās miertiesa. Pēc Otrā pasaules kara te izvietoja Padomju armijas daļu, kura apkalpoja Gulbenes lidlaukā izvietotos lokatorus. Oranžērijā bija ēdnīca un karavīru kazarma. Apkārtni, ieskaitot dārznieka māju, kur bija štābs, apjoza augsta sēta, tā bija slēgta teritorija. 1994. gadā, aizejot Krievijas armijai, oranžēriju pārņēma Gulbenes pilsēta.

Gulbenes muzeja pārvākšanās uz oranžērijas telpām uzreiz nebija iespējama, jo oranžērijas ēkai bija nepieciešami nopietni remontdarbi. 1994. gada decembrī muzejam tika iedalītas 2 istabas un izstāžu zāle Gulbenes kultūras nama 3. stāvā - kā pagaidu risinājums. Remontdarbi oranžērijā līdzekļu trūkuma dēļ notika pakāpeniski, līdz beidzot 2001. gada nogalē muzejs pārcēlās uz jaunajām telpām. Muižas oranžērijā izvietotas izstāžu zāles, krājums un darba telpas,  savukārt muižas klētī izveidota atklātā krājuma glabātava.

Muzeja misija: Veicināt sabiedrības interesi un izpratni par Gulbenes pilsētas, novada vēsturi un kultūrvēsturi, balstoties uz muzeja krājumu, tā izpēti. Vākt un saglabāt materiālās un nemateriālās vērtības. Sabiedrības izglītošanai piedāvāt ekspozīcijas un izstādes. Radīt sajūtu muzeju atklātajā krājumā - klētī, izmantojot muzejpedagoģiskās nodarbības.