Foto no portāla www.geni.com

2021. gada 4. martā atzīmējam novadnieces Benitas Veģes simtdivdesmitgadi. Benita Veģe 1901. gadā nāca pasaulē Vecgulbenes pagasta Elstē un tika kristīta kā Benita Alise, bet plašāk pazīstama ar pirmo vārdu. Viņas tēvs Oto Madernieks, latviešu gleznotāja, interjerista, pedagoga un mākslas kritiķa Jūlija Madernieka brālis, bija daudzbērnu ģimenes galva un saimniekoja «Stepos». Bērnībā Benita ciemojās pie mākslinieka un citiem radiniekiem Vecgulbenes , tagadējā Stradu, pagastā. Kad Benita starpkaru periodā dzīvoja Rīgā, J. Madernieks bija mīļš viesis viņas mājās.

Bērnībā B. Veģe strādāja dzimtas saimniecībā un veica visus lauku darbus, nereti pat kavējot skolu, jo tēvs saslima ar tuberkulozi un devās mūžībā spēka gados. Benitai tēva mājas bija īpašas un mīļas atmiņas par tām saglabājās visu mūžu. Pēc Pirmā pasaules kara viņas dzīve turpinājās Rīgā. Viņa mācījās Rīgas pilsētas 3. ģimnāzijā un pēc absolvēšanas iestājās Latvijas Universitātes Matemātikas un dabas zinātņu fakultātē. B. Veģe studēja dabas zinātnes un 1929. gadā saņēma augstskolas diplomu. Studiju laikā, 1926. gadā, viņa iestājās LU studenšu vienotnē «Ausma», kas dibināta 1925. gada 21. oktobrī. Vienotnes mērķis bija celt un sargāt latvisko kultūru, kā arī audzināt biedrības locekles latviskā garā, sekojot centieniem: zinātne, darbs, skaidrība, brīvība, tēvzeme. Benita palīdzēja akadēmiskās dzīves laikraksta «Students» redakcijai.

1929. gadā viņa apprecējās ar studiju biedru, LU asistentu, vēlāk docentu un pazīstamu dabas zinātnieku Ausekli Veģi (1903–1973). Kopā ar vīru Benita 1933. gadā publicēja arī zinātnisku rakstu augu fizioloģijā LU Botāniskā dārza zinātniskajos rakstos. 1939. gadā B. Veģe devās uz Nīderlandi, kur viņas vīrs pēc Rokfelera fonda stipendijas iegūšanas papildināja zināšanas Utrehtas Universitātē. Benita bija iecerējusi apmeklēt arī Parīzi, taču sākās Otrais pasaules karš un tika slēgtas valstu robežas. Ceļojums bija jāpārtrauc un jādodas mājup, kas bija sarežģīti.

Benitas Veģes pirmā darba vieta bija privātā Marijas Milleres ģimnāzijā Rīgā, kur 1928. gadā viņa sāka strādāt par dabas zinātņu un ģeogrāfijas skolotāju. M. Millerei piederēja arī pamatskola un arī tajā B. Veģe mācīja dabas zinības līdz skolas slēgšanai 1940. gadā. Bez tam B. Veģe mācīja dabas zinības un fiziku arī I Rīgas Valsts ģimnāzijā. Šajā ģimnāzijā par skolotāju strādāja arī viņas tēvocis Jūlijs Madernieks.

1944. gada septembrī Veģu ģimene ar divām meitām devās bēgļu gaitās uz Zviedriju. Ģimene apmetās uz dzīvi Upsalā un abi dzīvesbiedri dabūja darbu Upsalas Universitātes institūtos. Benita strādāja Augu sistemātikas institūtā ar zviedru botāniķa, ārsta un zoologa Karla Linneja (1707–1778) herbārijiem. 20. gadsimta 50. gados vasarās strādāja par audzinātāju bērnu vasaras kolonijās, kurās uzturējās latviešu bērni no visas Zviedrijas.

Upsalā Veģu ģimene kontaktējās ar citiem latviešiem. Tolaik tur dzīvoja arī rakstniece Zenta Mauriņa (1897–1978), kurai palīdzīgu roku ikdienas dzīvē sniedza arī B. Veģe. Ģimenes mājā notika studenšu vienotnes «Ausma» gadskārtējās un citu biedrību sanāksmes un apspriedes, viesojās vīra kolēģi. Benita gatavoja un dāsni cienāja visus ciemiņus, dalījās ar divos ģimenes dārziņos izaudzētajiem ziediem, augļiem un dārzeņiem.

Benita nekad vairs neapciemoja dzimteni, jo pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā viņas gadu nasta bija pārāk liela un arī tuvākie radinieki bija devušies aizsaulē. Par Latviju arvien atgādināja divas Benitas tēvoča J. Madernieka gleznas, kuras rotāja viņās dzīvokli Upsalā. Trimdas gados Zviedrijā viņa saglabāja kontaktus ar māsu Idu un viņas ģimeni Latvijā, palīdzēja radiniekiem, ziedoja naudu Latvijas okupācijas muzejam. Viņai bija raksturīga labestība un rūpes par citiem, tostarp divām meitām, pieciem mazbērniem un viņu bērniem.

Benita Veģe devās mūžībā 103 gadu vecumā, 2004. gada septembrī.

Izmantotie avoti
Lasmane V. Brīvā Latvija, 2004. gada 2. oktobris, Nr. 39, 11. lpp.

Daija G. Latvijas Universitātes studentu biedrības. Rīga: LU, 1994, 31.lpp.

Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvs (LNA LVVA) 7427. f., 1. apr., 6327. l.

LNA LVVA 1632. f., 1. apr., 22879. l.


Dr. paed., RTU profesore Alīda Zigmunde