Ģerboņi skatāmi senu ēku fasādēs, baznīcu vitrāžās, uz naudas, diplomiem, dažādiem dokumentiem, spiedogiem. Lietots kā īpaša piederības un atšķirības zīme. Ģerbonis ir  simbols, grafisks attēls, kas veidots pēc īpašiem  principiem  un apliecina piederību dzimtai, pilsētai, kopienai, valstij, organizācijai. Mūsdienās ģerboņa lietošana tiek pielīdzināta uzvārda lietošanas un aizsardzības normām. Eiropā ģerboņus veido, ievērojot heraldikas jeb zinātnes par ģerboņiem principus un noteikumus. Pirmie mantojamie dzimtu ģerboņi rādās 12. – 13. gadsimta mijā. Sākumā ģerbonis ir kā dzimtas dižciltības zīme, bet drīz vien šādas zīmes sāka lietot pilsoņi, amatnieku un tirgotāju biedrības, pilsētas, studentu korporācijas, universitātes, brīvzemnieki. Ģerboņa izcelsmi vēsturnieki saista ar Viduslaiku bruņutērpa pilnveidi, kad bruņinieki no daļēji atsegtas sejas bruņucepures pārgāja uz pilnīgi seju sedzošu bruņucepuri, sauktu par “poda” tipa ķiveri. Ģerbonis kļuva par bruņinieka atšķirības zīmi.

Jaunākajos laikos savi ģerboņi parādījās valstīm. Valstu ģerboņu lietošana  ir  noteikta ar likumu. Ģerbonī ir dažādi elementi, kas ļauj nolasīt informāciju. Pilsētu ģerboņi radušie no pilsētu zīmogiem, kuros bija attēlotas pilsētai raksturīgas iezīmes – vārti, mūris vai elementi no pilsētas aizgādņu ģerboņiem, svēto figūras. Kronis pilsētas ģerbonī liecināja par īpašam privilēģijām.

Vārda ģerbonis izcelsme ir saistāma ar vācu vārdu “Erbe” – mantojums, poļu “herb”, krievu “gerb”. Pilsētas neatkarību viduslaikos simbolizēja ģerbonis, zīmogs un Ronalda statuja. Pirmie ģerboņi pilsētām Latvijas teritorijā radās pēc vācu iekarojumiem 13.gadsimtā. Viens no  vecākajiem ģerboņiem Latvijā  ir Rīgas pilsētai.

Pēc neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanas 20.gadsimta sākumā bija jāizveido Latvijas valsts ģerbonis un vēlāk arī pilsētu ģerboņi. Mūsdienu Latvijas pilsētu ģerboņi ir mantoti no 20. – 40. gadiem.

Nacionālās simbolikas un  pilsētu ģerboņu atjaunošana atsākās līdz ar Atmodu. Līdz 1993. gadam tika atjaunoti visi 20.gadsimta sākumā tapušie pilsētu ģerboņi. Pēc novadu reformas 2011. gadā  Latvijā tika izveidoti 109 novadi un 9 republikas pilsētas. Jaunajiem novadiem radās nepieciešamība pēc atbilstošas simbolikas. Gulbenes novadā apvienojās visi bijušā Gulbenes rajona pagasti,  bija vajadzīgi  jaunā  novada simboli.

2009. gada 24. septembrī Gulbenes novada dome pieņēma lēmumu par novada ģerboņa izveidi. Jau oktobrī deputāti tikās ar Heraldikas komisijas mākslinieku Juri Ivanovu, lai  kopīgi izsvērtu, kādam jāizskatās jaunajam simbolam. Vienojās, ka ģerbonī jāsaglabā gulbis,  jo Ģerboņu likumā  ir teikts, ka nedrīkst izmantot nevienu no iepriekš apstiprinātajiem ģerboņiem, bet ir atļauts veidot jaunu zīmi  par pamatu  izmantojot, kādu no līdzšinējiem ģerboņiem, izmainot heraldiskās krāsas, mainot vai pievienojot ģerboņa figūras, veidojot heraldiskus lauzumus.

Tomēr domas par gulbju skaitu  simbolā  dalījās. Deputāti izvēlējās  trīs ģerboņa variantus: kronēts gulbis, peldošs vai lidojošs gulbis un gulbis ar latvisku elementu. Vienojās par trīs skiču izgatavošanu. (Dzirkstele, I. Savicka, Turpina diskutēt par novada ģerboni, 09.10.2009.). Lai arī nebija viegli vienoties par gulbju skaitu ģerbonī, tomēr pēc konsultācijām Heraldikas komisijā palika pie skaitļa trīs.

Novada ģerboni izveidoja  mākslinieki Juris Ivanovs un Ilze Lībiete. Simbolā sarkanā laukā peld trīs sudraba gulbji. Sarkanā krāsa ir Vidzemes kultūrvēsturiskā novada etnogrāfiskā krāsa, trīs gulbji simbolizē daudzumu, jo vienā novadā apvienoti visi  bijuša rajona pagasti.

Raksturojot ģerboņa veidošanas procesu, Heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece Ramona Umblija atzina, ka Gulbeni atpazīst pēc sudraba gulbja, tāpēc šo figūru novads vēlējās saglabāt, un pēc vairākām konsultācijām ar Heraldikas komisiju  gulbi saglabāja arī jaunajā simbolā. (Logs, G. Klismeta, Ģerbonis stipra zīme novadam, 02.01.2012.)

2010. gada 15. aprīlī intervijā laikrakstam “Dzirkstele” novada domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa novada ģerboņa apstiprināšanu salīdzināja ar svarīgu notikumu cilvēka dzīvē: “Kad piedzimst cilvēks, viņam iedod dzimšanas apliecību, kad laulājas – laulības apliecību, neskatoties uz to – ir vai nav īstais laiks. Ja mums ir izveidots novads, tad novadam ir nepieciešama identitāte.” (Dzirkstele, I. Savicka, Novadam ir savs ģerbonis un karogs, 2010.15.04.)

Valsts Heraldikas komisija izvērtēja atbilstību heraldikas prasībām un 2010. gada 27. aprīlī  ar  Kultūras ministrijas lēmumu Ģerboņu reģistrā reģistrē Gulbenes novada ģerboni.

Sagatavoja:

Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja

Vēstures nodaļas vadītāja Ineta Bauere