1941. gada 14. jūnija deportācija Latvijas pilsētās un pagastos. Izsūtīto cilvēku īpatsvars no kopējā iedzīvotāju skaita administratīvajā teritorijā.

1941. gada 14. jūnijā no Latvijas deportēto iedzīvotāju sākotnējās ieslodzījuma un nometinājuma vietas.

1941. gada 14. jūnija deportācija Latvijā bija pilnīgi jauna, agrāk nepieredzēta politiskās vardarbības izpausme. Deportācijas laikā aizturēja un aizveda nezināmā virzienā 15 443 Latvijas iedzīvotājus, tostarp sievietes, bērnus, vecus cilvēkus. Aresta brīdī viņiem neuzrādīja nekādu apsūdzību un neinformēja par to, kas viņus sagaida. Ne vienmēr apjukušie un izmisušie cilvēki spēja savākt visnepieciešamākās lietas, ko ņemt līdzi ceļā. Ļoti bieži viņiem to vienkārši neļāva. Kad aizturētie bija nogādāti dzelzceļa stacijā, arestēt paredzētos vīriešus atšķīra no ģimenēm (dažkārt tas notika vēlāk, jau Krievijā). Ļoti bieži arestētāji maldināja cilvēkus, sakot, ka galapunktā viņi satiksies. Tā nenotika, vairums izsūtīto savus vīrus un tēvus vairs nekad nesatika.

Ineta Bauere
Vēstures nodaļas vadītāja

Avots:
“Latvijas iedzīvotāju pirmā masveida deportācija, 1941.gada 14,jūnijs”, Latvijas Valsts arhīvs, 2007.gads

Dalies: