Aicinām uz tekstilmākslinieces Ineses Jakobi izstādes ‘’LOGI LOGI LOGI LOGI LOGI LOGI LOGI’’ atklāšanu Sarkanās pils mansardā 30.novembrī pulksten 15:00.

Inese Jakobi absolvējusi Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu 1975.g. Izstādēs piedalās kopš 1969.g. /Eiropā un Kanādā/.
Mākslinieku savienības biedre kopš 1980. gada. Darbi atrodas Latvijas mākslas institūciju kolekcijās un privātkolekcijās Latvijā un Norvēģijā.
I. Jakobi 11 gadus strādājusi Madonas bērnu mākslas skolā, pēdējos 30 gadus Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālēs.

Logs
Jau vairākus gadu desmitus manu darbu pamattēma ir LOGS. Viens no pirmajiem tapa 1983. gadā /Mākslinieku savienības muzeja īpašums/.
Kas ir logs? Vai caurums, caur kuru pavērot, kas notiek ārā vai ieskatīties kā izskatās iekšā? Vai logs ir tikai fiziska detaļa?
Man „logs” ir kā metafora tiltam vai, tieši pretēji , robežai starp iekštelpu un āru, starp personību un sabiedrību. Kādēļ tas pats „logs” var būt tilts, bet citreiz robeža? Varbūt „logi” vienlaicīgi gan vieno, gan šķir?
Kā vērtēt leģendāro, asiņaino Pētera I izcirsto „logu uz Eiropu”, realizējot savas ambīcijas? Ko sargāja kara laikā ar papīra strēmelēm aplīmētie un ar segām aizsegtie, aptumšotie logi – lai no āra neredz, ka iekšā vēl ir dzīvība, vai lai netraucē ārā notiekošais?
Kāda ir „logu” nozīme katra dzīvē? Caur kādu „logu” es skatos uz pasauli, caur kuru ļauju ieskatīties citiem?
Visi šie jautājumi man rodas staigājot pa pazīstamām vai svešām pilsētām un ciemiem. Logi – plaši atvērtie, ielūkoties aicinošie vai ar aizkaru režģi piesegtie, pilni puķu podiem vai mākslīgo ziedu un figūriņu kompozīcijām, svaigām vai noputējušām…
Visos „logos” ir tuvās apkārtnes un tālo horizontu refleksijas.
Arī nejaušais garāmgājējs, pagriezis galvu uz loga pusi, ierauga sevi „logā”. Mēs ļoti bieži izmantojam svešus „logus”, lai paspoguļotos tajos un pārliecinātos – kā iederamies šajā mirklī, šajā vidē.
Inese Jakobi