Druvienas pagasts ir viens no Gulbenes novada robežpagastiem. Teritorijas ziņā tas aizņem 3,63 % novada teritorijas un ir mazākais Gulbenes novadā.19.gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Druviena ietilpa Valkas apriņķī, bet, izveidojoties neatkarīgai Latvijas valstij, no 1925. gada pagasts tika iekļauts Cēsu apriņķī.

Kulšanas talka Druvienas pagastā  ar kuļmašīnu ap 1919.-1920.gadu, foto no muzeja krājuma Nr. GVMM 9929

1938.gada oktobrī laikraksta “Pagasta Dzīve” 14. numurā Cēsu apriņķa lauku pašvaldību vecākais J. Ringmanis par Druvienu raksta:

“Druvienas pagasts ir viens no tālākajiem Cēsu apriņķa pagastiem; tas atrodas no Cēsīm 92 km pa zemes ceļu, bet pa dzelzceļu 110 km. Līdz 1925. gada 1. aprīlim pagasts skaitījās Valkas apriņķa administratīvās robežās. Ar pievienošanos Cēsu apriņķim satiksme ar apriņķa pilsētu ir ērtāka, kā tas bija ar Valku. Druvienas pagastā dzīvoja 1130 iedzīvotāju. Pagastā bija 172 zemes īpašumi un 222 saimniecības. Ar nodokli apliekamās nekustamās mantas vērtība bija 660 495 lati, bet tekošā gada budžets bija līdzsvarots ar 18 400 latiem.”

Latviešu konversācijas vārdnīcā minētas daudzas Druvienas pagasta biedrības un sabiedrības, kas darbojās 20. gadsimta 20. gados: Druvienas savstarpējā uguns apdrošināšanas biedrība, Druvienas patērētāju biedrība, Druvienas piensaimnieku sabiedrība, Druvienas bibliotēkas biedrība, Latvijas Mednieku biedrības Druvienas nodaļa, Latvijas Nacionālās jaunatnes savienības Druvienas nodaļa, Latvijas Mākslas veicināšanas biedrības Druvienas nodaļa un Druvienas biškopības biedrība. Kā rūpniecības uzņēmumi minētas Pērļa ūdensdzirnavas un kopmoderniecība. 20. gadsimta 30. gados pie Pērļa ūdensdzirnavām tika atvērta arī kokzāģētava.

Pērļu dzirnavas. 1930.-tie gadi, , foto no muzeja krājuma Nr. GVMM7616

Iespējams, veiksmīgākās biedrības Druvienā bija piensaimnieku sabiedrība un patērētāju biedrība. 1937. gadā laikraksts “Brīvā Zeme” atzīmē piensaimnieku sabiedrību, kas dibināta 1926. gadā un kurā bija 190 biedru un piena piegādātāju.

“Piensaimnieku sabiedrība piesaista visus pagasta lauksaimniekus, tai ir pašai savas telpas, un tās pienotava tiek darbināta ar tvaika dzinējspēku. Sabiedrības finansiālais stāvoklis ir ļoti labs, jo tas gandrīz simt procentos sastādās no pašas sabiedrības līdzekļiem. Par to jāpateicas saprātīgai vadībai. Biedrība 1936. gadā atzīmēja desmit gadu darbības jubileju.”

Kā tikpat veiksmīga laikrakstā minēta Druvienas patērētāju biedrība, kas atzīmēja 25 gadu darbības jubileju.

“Lielākā daļa Druvienas lauksaimnieku ir patērētāju biedrības biedri, kuri tiek pilnīgi apgādāti ar nepieciešamajām precēm. Patērētāju biedrības telpās atrodas izrīkojumu zāle, kura, lai gan ir maza, ir Druvienas apstākļiem pilnīgi piemērota.”

Tiek pieminēta arī savstarpējā uguns apdrošināšanas biedrība, kurā bija apdrošināti gandrīz visi pagasta īpašumi.

Cēsu apriņķa lauku pašvaldību vecākais J. Ringmanis par Druvienas pagastu raksta:

“Uzsākot darbību Cēsu apriņķī pēc 1934. gada 15. maija, Druvienas pagasta saimniecību atradu nolaistā stāvoklī – nodokļi neiekasēti, pagasta nams, skolas, doktorāta ēkas, nespējnieku patversme – nolaistā stāvoklī.

1938.gadā pagasta saimniecības stāvoklis krietni uzlabojies, jo nodokļi tika iekasēti vairāk nekā 98 procentu apmērā. Sabiedriskās ēkas  izremontētas un sakoptas, kaut arī to stāvoklis vē nav apmierinošs. Pagasta nams apmierinošā stāvoklī un varēs kalpot, kamēr radīsies līdzekļi tā pārbūvei. Doktorāts un nespējnieku patversme atrodas zem viena jumta; ēkām bija nepieciešams remonts, taču līdzekļu trūkuma dēļ to nebija iespējams veikt. Visi brīvie līdzekļi bija rezervēti skolas celtniecībai. (Pagasta Dzīve, Nr. 14, 15.10.1938.)

Druvienas pagasta skola, foto no muzeja krājuma Nr. GVMM8238

1938.gada 11. jūnijā Druvienu apmeklēja Valsts prezidents Kārlis Ulmanis. 30. septembrī pagastam tika piešķirta Prezidenta balva – 10 000 latu skolas būves kapitāla papildināšanai.

Druvienas pagasta amatpersonas steidzās sekot Valsts prezidenta piemēram. Pagasta vecākais un pagasta valdes locekļi katrs ziedoja 100 latus. Tūlīt līdzekļus jaunās skolas celtniecībai ziedoja arī skolas pedagogi, bērnu vecāki un skolas padomes locekļi.

Ziedojumi tika veikti gan naudā, gan celtniecības materiālos. Naudā tika saziedoti 1335 lati, bet 700 lati – būvmateriālos. Tika veikti arī bezmaksas būvdarbi 30 000 latu vērtībā.

Ziedojumi, celtniecības materiāli un bezmaksas būvdarbi kopā sastādīja vairāk kā pusi no skolas celtniecībai paredzētajām izmaksām jeb 73 563 latus. Druvienas jaunās skolas celtniecības kopējās izmaksas tika lēstas 150 000 latu apmērā. Trūkstošajai naudas daļai pagasts bija paredzējis ņemt aizdevumu.

No tālākajiem notikumiem zināms, ka skola Druvienā netika uzcelta. Iespējams, tas bija saistīts ar strauji mainīgo politisko situāciju Eiropā, Otrā pasaules kara sākumu un Latvijas okupāciju.

Līdz 1951. gadam skola darbojās vecajā ēkā, tajā  savas skolas gaitas bija uzsākuši daudzi slaveni druvēnieši, bet 1951. gadā skolu pārcēla uz Druvienas muižas kungu māju, kurā tā darbojās līdz 2018.gada 1.septembrim.

Pēc Otrā pasaules kara okupācijas vara Latvijā veidoja jaunu administratīvi teritoriālo dalījumu, likvidējot pagastus un apriņķus. 1949. gadā Druvienu iekļāva jaunizveidotajā Gaujienas rajonā. No 1956. gada Druviena bija Gulbenes rajona sastāvā, bet mūsdienās Gulbenes novada Druvienas pagasts.

Pēc administratīvi teritoriālās reformas 2009. gadā, kad rajoni tika pārveidoti par novadiem, Druvienas pagasts atkal tika iekļauts Gulbenes novadā.

Melorācijas kursi Druvienā, P.Lazdiņa foto, 20.gs.

Sagatavoja
Ineta Bauere
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja
Vēstures nodaļas vadītāja

Izmantotā literatūra:

  • Latviešu konversācijas vārdnīca, 3. sēj.
  • Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja materiāli.
  • Brīvā Zeme, Nr. 23, 29.01.1937.
  • Latvijas Lauksaimnieks, Nr. 23, 01.12.1938.
  • Pagasta Dzīve, Nr. 14, 15.10.1938.
  • Smiltenes Ziņas, Nr. 40, 02.10.1936.
  • Valdības Vēstnesis, Nr. 86, 20.04.1931.
Dalies: