Gulbenes novads dažādos laikos ir saukts dažādi: apriņķis, rajons, novads. Novada robežas laika gaitā ir grozītas un mainītas.
Cariskās Krievijas laikā Latvijas teritorija bija sadalīta guberņās. Gulbenes  novada teritorija ietilpa Vidzemes guberņas Valkas apriņķī. Neatkarīgajā Latvijā no 1924. gada Gulbenes novads ietilpst Madonas apriņķī.

Apriņķa un pagastu nosaukumi Latvijā bija mantojums no cariskās Krievijas laikiem. Pēc neatkarīgas valsts dibināšanas guberņas likvidēja, visu teritoriju sadalīja apriņķos un pagastos. Okupāciju laikā (1940-1945.) apriņķu un pagastu nosaukumi un iedalījums mainījās maz. Izmaiņas teritoriju sadalījumā sākās ar 1945. gadu, kad pakāpeniski likvidēja pagastus, tos sadalīja un pārsauca par ciemiem, apriņķu nosaukumus vēl kādu laiku saglabāja, bet robežas mainīja.

Gulbenes apriņķis ar centru Gulbenes pilsētā  izveidojās 1947. gada 16. oktobrī, kad ar LPSR AP (Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā padome) dekrētu Madonas apriņķi sadalīja Madonas un Gulbenes apriņķos.

Rajona nosaukumu Gulbenes  novads ieguva 1950. gada 1. janvārī, jo ar 1949. gada 31. decembri  beidza pastāvēt Gulbenes apriņķis, nosaukumu  “apriņķis” nomainīja “rajons” (LPSR AP dekrēts 1949.gada 31.decembrī). 1954. gadā samazināja arī ciemu skaitu Gulbenes rajonā, apvienojot ciemu padomes. (https://www.gulbene.lv/lv/nvd/grbk/102-raxt/109-rvst) Ciema padomju apvienošana un jaunu ciemu pievienošana rajonam turpinājās vēl 1955. un 1956. gadā.

Latvijā 1950. gadā bija izveidoti un pārsaukti 58 lauku rajoni un 1349 ciemu padomes. Teritoriāli administratīvajā reformā, kā atsevišķas teritoriālas vienības izdalīja strādnieku ciematus, kurus vēlāk nosauca par pilsētciematiem. Rajonu skaits Latvijā mainījās līdz pat  1967. gadā, kad  izveidojās 26 lauku rajoni. Ciemu skaits mainījās apvienojoties kolhoziem. (https://enciklopedija.lv/skirklis/22981)

1955. gada augustā mainot rajona robežas Alūksnes rajona Dūres ciema padomi pievieno Lejasciemam, 1956. gada decembrī Gulbenes rajonam pievienoja Daukstu, Līgo, Jaungulbenes, Tirzas ciemus no likvidētā Cesvaines rajona un Druvienas, Lizuma ciemus no Gaujienas rajona.1959. gadā likvidējot Smiltenes rajonu Gulbenei pievienoja Rankas ciema padomi. (https://www.gulbene.lv/lv/nvd/grbk/102-raxt/109-rvst)

Ar nelielām izmaiņām piecdesmitajos gados aizsāktais  un sešdesmito gadu otrajā pusē pabeigtais administratīvi teritoriālais iedalījums saglabājās līdz pat valsts neatkarības  atjaunošanai.

Pēc neatkarības atgūšanas 1992. gadā sākās jauna teritoriāli administratīvā reformas sagatavošana. 1993. gadā bija izstrādāta reformas koncepciju, kas balstījās uz Eiropas hartā noteiktajiem principiem par pašvaldību darbību. Likumu par reformu pieņēma 1998. gadā, bet grozījumus likumā “Par teritoriāli administratīvo reformu” Ministru kabinets  apstiprināja vēl 2005. gadā un 2007. gadā. 2009. gadā, Latvijā bija izveidotas 118 pašvaldību teritorijas.

Gulbenes rajona pašvaldība izlēma apvienoties vienā novadā, šādu lēmumu atbalstīja arī LR MK.  Toreizējais Gulbenes rajona  padomes priekšsēdētājs Aldis Strads intervijā laikrakstam “Dzirkstele” norāda, ka lēmums apvienoties rajona robežās nav bijis viegls. Deputātiem ir bijuši arī citi viedokļi, bijis daudz diskusiju, tomēr izdevies saskaņot domas un ir pieņemts lēmums apvienoties pēc brīvprātības principa vienotā Gulbenes novadā. Lēmuma pareizību un lietderību vērtēs laiks un paveiktais.(M.Ilgaža www.dzirkstele.lv, 2006.gada 6.septembris).

Ir pagājuši desmit gadi kopš Gulbenes rajons pārdēvēts par novadu, laiks un cilvēki ir novērtējuši padarīto, bet administratīvi teritoriālā reforma Latvijā turpinās.