24. decembris ir Ziemassvētku laiks. Svētki atdzima kopā ar Atmodu. Latvijas Kultūras fonds un tā darbība bija daļa no Atmodas procesa iezīmētāja. 

Kultūras fonds, organizācija, kura Latvijā veidojās 80. gadu otrajā pusē, kā PSRS Kultūras Fonda daļa. Vara Latvijā fonda veidošanu uzņēma vēsi un miegaini. Par tā vadītāju kļuva Tautas dzejnieks Imants Ziedonis. Ap KF pulcējās kultūras cilvēki, ieinteresēti kultūras attīstībā, novadu kultūras mantojuma saglabāšanā, kultūrvēsturisko vietu sakopšanā un nacionālās pašapziņas celšanā. LKF bija viena no organizācijām, kura uzsāka Atmodas procesu Latvijā.

LKF zīme – simbols akcijā “Mēs savam novadam”
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja krājums Nr. GVMM 25891

Pāršķirstot tā laika rajona avīzes var pamanīt rakstus par Latvijas Kultūras fondu. Rakstu autore Laima Bakāne (Lupiķe) Gulbenes novadam nozīmīgs cilvēks, rajona centrālās bibliotēkas vadītāja, radoša personība ar izpratni par kultūras vērtībām un novada vēsturi, KF atbalsta grupas veidotāja Gulbenē. Atbalsta grupas darbība Gulbenes novadā sākās ar Grāmatnieku klubu un cilvēkiem, kas bija ieinteresēti  kultūras mantojuma saglabāšanā. LKF par darbības mērķi izvirzīja novadu kultūrvērtību apzināšanu, tautas pašapziņas atjaunošanu un stiprināšanu.

L.Bakāne (Lupiķe) grāmatnieku kluba pasākumā
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs krājums Nr. GVMM 25895

Atceroties šo laiku Laima Bakāne (Lupiķe) saka: „Organizējām J. Poruka dienas novadā jeb Mazās dzejas dienas, aicinājām kultūras ļaudis. Vienmēr esmu sekojusi I. Ziedoņa idejām, darbojos „dižkoku atbrīvotāju grupā”. Sākumā sanācām pie Irīnas un Jura Zeibārtiem dzīvoklī, tagadējā O. Kalpaka ielā, spriedām, ko darīt, kā. Juris lieliski pārzināja vēstures jautājumus, viņu maisā nevarēja iebāzt”. 1987. gada septembrī Laima Bakāne (Lupiķe) rajona laikrakstā aicināja ikvienu pievienoties LKF atbalsta grupai Gulbenē.

„KF atbalsta grupa nebija ne administratīva, ne juridiska vienība. Tie bija cilvēki, kam interesēja kultūra, kuri gribēja iedziļināties, izteikt savas domas, priekšlikumus”. Tikšanās vieta bija rajona bibliotēka.

Gulbenē un rajonā bija daudz sakārtojamu vietu, vēsturiskie parki, Krustalīces krasti, Stāmerienas un Baltās pils apkārtne, kurām vajadzīgs praktiskais darbs un ziedojumi. Svarīgi bija ziedotos līdzekļus mērķtiecīgi izmantot, vai tā būtu Baltā pils vai piemiņas un norādes zīmes novadniekiem vai vēl kas cits. Baltās pils sakārtošana bija pārlieku smaga un nepaceļama nasta, atjaunošanai nepieciešami lieli līdzekļi. Tāpēc atbalsta grupa vienojas par Stāmerienas baznīcas sakārtošanu ar mērķi glābt kultūrvēstures pieminekli, ierīkojot baznīcā koncertzāli. Bija jāapzina cilvēki, kuri ir gatavi strādāt, palīdzēt, domāt, organizēt.

1987. gada 1. oktobrī Gulbenē viesojas KF priekšsēdētājs, nopelniem bagātais LPSR Tautas dzejnieks Imants Ziedonis. Viņš apmeklēja rajona bibliotēku un Gulbenes vēstures un mākslas muzeju. Atzinīgi novērtēja novadpētniecības kartotēku bibliotēkā un muzeja vēstures materiālus. Atmiņās Laima Bakāne (Lupiķe) stāsta: „Pirms veidojās novadpētniecības kartotēka bibliotēkā, man bija interese par novadam nozīmīgiem ļaudīm un brūna rūtiņu klade”. Laima Bakāne (Lupiķe) šajā rūtiņu kladē vākusi un rakstījusi ziņas par izciliem novadniekiem.

LKF priekšsēdētājs I. Ziedonis un L. Bakāne (Lupiķe) Gulbenes rajona centrālajā bibliotēkā
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja krājums Nr. GVMM 25894

Lai saliedētu cilvēkus, iegūtu līdzekļus Stāmerienas baznīcas atjaunošanai, radās doma rīkot KF atbalsta akciju Gulbenē „Mēs savam novadam” ar mērķi ziedot līdzekļus dažādām KF aktivitātēm. 1987. gada 6. decembrī rajona avīzē Laima Bakāne (Lupiķe) publicēja aicinājumu piedalīties akcijā, uzsverot, ka Gulbenes kultūras namā ir gaidīti visi kultūrā ieinteresētie novada cilvēki, lai līdzdarbotos kopējā Kultūras fonda atbalsta akcijā „Mēs savam novadam”, jo LKF ir „pašdarbīga organizācija, bez formālas pieejas, atvērts visiem un ikvienam”.

Gulbenē notika divi lieli pasākumi „Mēs savam novadam” – 1988. gada marta nogalē un 1988. gada decembra sākumā 2.,3.decembrī ar mērķi vākt ziedojumus KF programmām un Stāmerienas baznīcai.

Lai sagatavotu akciju Laima Bakāne (Lupiķe) devās uz Rīgu, tikās ar LKF cilvēkiem.

Pirmā akcija ‘’Mēs savam novadam” notika 1988. gada 19. un 20. martā Gulbenes Kultūras namā. Abu dienu rīti sākās ar pasākumu bērniem un vecākiem, izzinošu viktorīnu par novada vēsturi, koncertu, grāmatu tirdziņu, fotokluba  „Cygnus” izstādītajām atklātnēm, Gulbenes muzeja seno afišu izstādi un lietišķās mākslas studijas „Sagša” darbiem Gulbenes kultūras namā, rajona kinoamatieru filmām par novadu kinoteātrī, Gulbenes bērnu mūzikas skolas audzēkņu koncertu.

Pasākuma centrā tikšanās ar KF cilvēkiem, Kultūras fonda priekšsēdētāja vietnieci Ramonu Umbliju, KF centra pārstāvi, novadpētniecības darba koordinatori Māru Zirnīti, talku centra darbības pārzinātāju Vello Remmertu, rakstnieku Zigmundu Skujiņu un novadnieku Daili Rožlapu. R. Umblija sarunās ar gulbeniešiem atgādināja, ka Gulbene ir viens no novadiem „kas gaismas logs visiem, bet iegrimis malēniskās noskaņās”.

Vakarā balle ar novadnieku darbu izsoli ziedojumiem. Bija izstādītas Ilonas Brektes, Induļa Rankas, Paula Duškina-Kalēja gleznas, Māras Rankas keramika. Izsolē cenas kāpa, pārdeva visus 13 darbus.

Par omulīgu gaisotni pasākumā gādāja saimnieces un lauku maizes cepēji, kooperatīvs „Sendienas”.

Svētdien ciemiņiem tikšanās ar novada ļaudīm Stāmerienā, KF atbalsta pasākumi Tirzā, Jaungulbenē, Sinolē un citur. Kopā saziedoti ap 2000 rubļu no kuriem lielākā daļa atvēlēta Stāmerienas baznīcai – koncertzāles ierīkošanai. Labi vārdi par pasākumu izskanēja gan novada avīzē, gan republikas presē.

1988. gada vasarā radošo savienību plēnums (pilnsapulce), kas iezīmēja Atmodas sākumu, sabiedrība strauji pievērsās politikai.

Otra lielā akcija „Mēs savam novadam” Gulbenē 1988. gada 2., 3. decembrī .

Arī šoreiz bija plaša pasākumu programma ar mērķi ziedot KF Stāmerienas baznīcai un piemiņas vietas izveidošanai staļinisma upuriem Gulbenē.

2. decembra rītā pati jaunākā paaudze pulcējās pasākumā „Garā pupa” Kultūras namā, jautra kņada, pasakas, mīklu minēšana, rotaļas, pasākumu vadīja bērnu folkloras kopa un Inese Stalidzāne.

Vakarā tikšanās ar KF valdes locekļiem, citu rajonu KF atbalsta kopu dalībniekiem, Spīdolas stipendiātiem. Laima Bakāne (Lupiķe) sniedza ieskatu paveiktajā, iepazīstināja ar KF cilvēkiem, eksperti Aiju Cālīti, Māru Zirnīti – Cilvēkarhīva vadītāju, Daci Bormani – Spīdolas padomes locekli, Pēteri Korsaku – fotogrāfu, Spīdolas stipendiātu, Ati Kumsāru- Madonas grupas vadītāju. Gulbenes vēstures un mākslas muzeja zinātniskais līdzstrādnieks Juris Zeibārts stāstīja par vairākiem Gulbenes novada pieminekļiem, kas nepelnīti aizmirsti. Irīna Zeibārte dalījās pārdomās par to, kā rajonā izveidot mājturības skolu. Kultūras fonda cilvēki bija atveduši priecīgu vēsti, Irīna un Juris Zeibārti izvirzīti Spīdolas stipendijai izveidojot prospektu par Gulbenes rajonu. Kultūras pasākumi, pārrunas, izsole un vakarā tradicionālā balle retro noskaņās. Izsolei piedāvātas grāmatas, gleznas un keramika. Kultūras nama zālē izstāde „No Gulbenes vēstures un mākslas muzeja fotonegatīvu arhīviem”.

Vasarā KF Gulbenes atbalsta grupa aktīvi iesaistījās parakstu vākšanā sarkanbaltsarkanā karoga atdzimšanai. 1988. gada septembrī Augstākā Padome pieņēma lēmumu par latviešu nacionāls (kultūrvēsturiskās) simbolikas atjaunošanu. LTF Gulbenes nodaļa lēma atjaunoto Latvijas karogu pacelt virs rajona centrālās bibliotēkas. Izvēloties vietu, kur pacelts sarkanbaltsarkano karogu, LTF Gulbenes nodaļas sanāksmē Guntis Blūms uzsvēra, ka rajona bibliotēka ir ne tikai pilsētas centrs, bet arī novada garīgās atdzimšanas centrs, kultūras nesēja, cilvēku kopā saucēja un pulcinātāja. 24. decembrī karogu iesvētīja Gulbenes evaņģēliski luteriskajā baznīcā, lai kopīgā gājienā nestu uz pilsētas centru un paceltu virs rajona centrālās bibliotēkas ēkas.

Svinīgs brīdis Latvijas karoga pacelšana 1988. gada 24. decembrī uz rajona centrālās bibliotēkas jumta
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja krājums Nr. GVMM Plg 3105-21

Laima Bakāne (Lupiķe) atceroties šos mirkļus saka: „Tas bija augstākais vērtējums manam darbam un neaizmirstas emocionāls brīdis ”.

Tagad karogs glabājas Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā.