Katastrofa Litenē 1953. gadā

Iespējams, ka Litenes pagasta novietojums ceļu krustpunktā, vienmēr ir piesaistījis darbīgus cilvēkus. Pirmie ražošanas uzņēmumi Litenē radušies jau 19. gadsimta nogalē. Ap 1890. gadu Pededzes līcī sākta celt sērkociņu fabrika. Tikusi iepirkta zeme, uzbūvēta kantora ēku, tālākie darbi apstājās. 20. gadsimta sākumā  1910. -1911. gadā  baronu Volfu dzimta pie Pededzes upes uzbūvēja papīrfabriku. Fabrikā ražoja papīru, papi un celulozi. 1927. gadā Litenē sāka būvēt  linu fabriku bijušajās muižas lopu kūtīs. Fabrikas vajadzībām uzcēla šķūņus linu žāvēšanai, bet ražošanas process netika nodrošināts un fabrika darbu neuzsāka. 20. gadsimta 30. gados Litenē politiķis un uzņēmējs Staņislavs Kambala nu jau bijušajā papīrfabrikā ierīkoja dzirnavas, kokzāģētavu, vilnas sukas, ražoja elektrību Litenes pagastnamam un citām Litenes pašvaldības ēkām.

Pēc otrā pasaules kara padomju vara par triecienceltnēm izsludināja mazo HES būves. Litenē 1949. gadā sākās HES būvniecība. Bija plānots pāri Pededzes upei uzcelt dzelsbetona tiltu, kas tajā pašā laikā būs aizsprosts. Blakus tiltam Gulbenes pusē uzcelt nelielu mājiņu – elektrostaciju, lai ražotu elektrību Gulbenes, Alūksnes, Viļakas apriņķu kolhoziem, plānotā jauda 400 KW. Prese ziņoja par celtniecības gaitu un jaunām darba uzvarām. 1951. gadā atklājot Litenes HES “Padomju Latvijas Kolhoznieks” rakstīja: “Kolhoznieki no visas sirds pateicīgi padomju valdībai, boļševiku partijai un biedram Staļinam par rūpēm un palīdzību”.

1953. gadā notika katastrofa, Litenes HES sabruka. Kāds asprātis vēlāk uz palikušajiem HES mūriem lieliem burtiem uzrakstīja “Dzimis 1951. gadā miris 1953.”. Sāka katastrofas izmeklēšanu, darbiniekus turēja aizdomās par sabotāžu, ieradās draudīga izmeklēšanas komisija no Maskavas.

Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja krājumā glabājas laika liecība, Litenes spēkstacijas elektriķa Miervalža Viļņa atmiņas par HES avāriju 10:00 1953. gada 4. maijā.

Litenes HES avārijai 04.05.53.g. par iemeslu bija divas būvē pieļautas nepilnības. Pirmā – zem objekta atstātā smilts ko ūdens viegli izskaloja. Otrs trūkums, ka viļņlauža slieksnis no aizsprosta atradās drusku par tālu. Pludinot pa upi vaļējus baļķus tie kopā ar straumi atdūrās pret šo slieksni. Tā daudz kārtējo triecienu rezultātā tas tika atlauzts no aizsprosta grīdas. Ja slieksnis būtu kādus 30 cm tuvāk aizsprosta ūdens pārgāzei, visi baļķi tam ietu pāri bez aizķeršanās. Ja nebūtu zem betona grīdas atstāta smilts, nekas ļauns nenotiktu.

Ūdens spiediens smilti cauri grīdā radušos plaisu pamazām izskaloja. Kad spēkstacijas darbību dienā apturēja ūdens no lejas bjefa¹ viss aiztecēja. Tā 04.05. ap plkst. 10:00 pie aizsprosts radās vislielākā līmeņu starpība un vislielākais spiediens uz smilti. Smilts no aizsprosta apakšas tika pilnīgi izskalotas un visa monolītā betona būve upes pusē nosēdās. Līdz ar to spēkstacijas ēka atrāvās no krasta un aizsprosts no uzbēruma. Radās spraugas gan pie krasta, gan pie uzbēruma. Strauji plūstošais ūdens skaloja projām zemi, spraugas paplašinājās un iekustējusies ūdens visu spēkstacijas bloku sašķēla tā rodot brīvu ceļu lielai ūdens masai. Straume tecēdama rāva līdzi visu ko sastapa savā ceļā.

Tanī dienā, izmantojot laiku, kad upē nav ūdens strādnieki veica dzelzceļa tilta balsta remontu. Te pēkšņi ierauga pa upi nāk virsū ūdens siena. Pa stalažām salēca augšā pie sliedēm un noskatījās kā pa straumi tiek aizrauti darba rīki, materiāli un arī stalažas. Veselu pusstundu ūdens līmenis turējies līdz pat sliedēm.

Vairākas dienas pēc tam litenieši pa upei tuvākiem tīrumiem lasīja tur izskalotās zivis. Tā kā bija sabrukusi komjaunatnes triecienceltne, Partijas vadība centās atrast sabotāžas rīkotājus. Pratināja apkalpojošo personālu, celtniekus. Kad būvdarbu vadītājs uzrādīja Partijas komitejas priekšsēdētāja Kļaviņa rakstisku rīkojumu sākt būvdarbus, tika izsaukti izmeklētāji no Maskavas. Šī komisija konstatēja, ka tomēr avārijā vainīga ir zem objekta atstātā smilts. Ar to arī tālāka izmeklēšana beidzās, jo Partijas sekretārs nevar būt vainīgs.

Sagatavoja
Ineta Bauere
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja
Vēstures nodaļas vadītāja

Izmantotā Literatūra:
J.Zvaigzne. Kas ir Litene?, 2006, 370.
J.Zvaigzne. Kas ir Litene?, 2009, 366.lpp.
Cīņa. 1951, Nr.190
Padomju Jaunatne, 1949, Nr.231
Padomju Latvijas Kolhoznieks, 1951, Nr.10

1. Bjefs – ūdensteces posms starp divām hidrotehniskajām būvēm (aizsprostiem, slūžām) vai abās būves pusēs. ↩︎