“Valoda kā vara un identitāte. Nacionālas valsts pamatpīlāri”

Atceroties Barikāžu laiku, 20. janvārī pulksten 14:00 aicinām uz sarunu ar Latvijas Universitātes profesoriem, filozofiem Maiju un Rihardu Kūļiem.
Pasākums notiks muzeja Oranžērijā, Pils ielā 3, dalības maksa 3,00 EUR.

Cīņa par latviešu valodu ir cīņa par brīvību.
/M.Bendiks/

Afiša 20.01.2025, tikšanās ar Maiju un Rihardu Kūļiem GNVMM

Maija Kūle

Maija Kūle beigusi Lejasciema vidusskolu, studējusi LU Vēstures un filozofijas fakultātē (1969-19730). Tolaik nodarbošanās ar filozofiju prasīja zināmu drosmi, jo padomju vara neuzticējās brīvi domājošiem cilvēkiem. Neskatoties uz visiem šķēršļiem, Maija Kūle sekmīgi mācījās un 1974. gadā absolvēja universitāti.

1974. gadā Maija Kūle sāka strādāt par Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Vēstures institūta jaunāko zinātnisko līdzstrādnieci. 1980. gadā Maija Kūle kļuva par filozofijas zinātņu kandidāti, 1992. gadā – par filozofijas doktori, 1993. gadā – par filozofijas habilitēto doktori.

Kopš 1980. gada Maija Kūle strādā par filozofijas pasniedzēju Latvijas Universitātē. 1997. gadā kļuva par profesori. Profesore lasīja lekcijas par Eiropas filozofiju ārzemju universitātēs: Indijā, Vjetnamā, Turcijā, Taivānā, Ķīnā, Austrijā, Somijā. Profesore ne tikai apmācīja jaunu Latvijas filozofu paaudzi, bet arī dibināja filozofu dinastiju – viņas dēls arī izvēlējās šo specialitāti.

Maija Kūle stažējās un realizēja projektus Vīnes Universitātes Filozofijas institūtā (2002), Britu akadēmijā (2001-2008), Monreālas Universitātē, Humbolta Universitātē Berlīnē (1997-2005).

Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas Maijas Kūles vārds kļuva plaši pazīstams pasaulē – viņa aktīvi piedalās ar referātiem un ziņojumiem starptautiskajos kongresos, konferencēs, ģenerālajās asamblejās, kas notiek dažādās pasaules valstīs.

Pateicoties ražīgam zinātniskajam darbam, Maija Kūle 1996. gadā bija saņēmusi Spīdolas balvu, kas piešķirta par kopīgā darbā ar profesoru Rihardu Kūli tapušo grāmatu “Filosofija”. Tā tikusi atzīta par labāko grāmatu humanitārajās zinātnēs Latvijā. Gandrīz visi studenti savas mācības filozofijā sākuši ar profesores Maijas Kūles grāmatu “Filosofija”.

2003. gadā profesore ir saņēmusi Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo balvu par grāmatu “Phenomenology and Culture” kā veiksmīgu Eiropas integrācijas tēmas risinājumu filozofijā. 2006. gadā profesore ir apbalvota ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Teodora Celma balvu filozofijā. 2012. gadā profesorei Maijai Kūlei par sevišķiem nopelniem humanitāro zinātņu attīstībā Latvijā un zinātnes sasniegumu atpazīstamības veicināšanā Eiropā un pasaulē piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis, III šķira.

Triju Zvaigžņu ordenis ir visaugstākais Latvijas valsts apbalvojums, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā. Par nopelniem uzskatāms gan konkrēts izcils darbs, gan ilgstoša, priekšzīmīga un panākumiem bagāta darbība, gan īpaši nopelni Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā vai valsts tālākās nostiprināšanas laikā. Ordeņa devīze ir: “Per aspera ad astra”, kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē “Caur ērkšķiem uz zvaigznēm”.

LU bibliotēkas materiāls, https://www.biblioteka.lu.lv/en/resursi/izstades/maija-kule/biografija

Rihards Kūlis

Rihards Kūlis ir latviešu filozofs, viens no vadošajiem filozofiskās klasiskas darbu tulkotājiem latviešu valodā.

1967. gadā absolvējis Cēsu mūzikas vidusskolu un turpinājis strādāt Valmieras mūzikas skolā par vijoles spēles skolotāju. Pēc diviem gadiem, 1969. gadā iestājies Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, kuru absolvējis 1974. gadā. Pēc LVU VFF absolvēšanas turpat uzsācis darba gaitas, kuras turpina līdz pat šim brīdim – sākumā par lektoru, tad docentu, asociēto profesoru un profesoru.

Riharda Kūļa galvenās intereses un darbi filozofijā saistās ar kultūras filozofiju, Eiropas un Latvijas filosofijas un kultūras vēsturi, fenomenoloģiju, eksistenciālismu, I. Kanta, M. Heidegera filozofiju.

Rihards Kūlis vairāk kā 30 gadus veltījis filozofiskās klasikas tulkošanai latviešu valodā, darinot jaunu terminoloģiju, izstrādājot sistēmisku pieeju filozofijas klasikas tulkojumiem. Savieno praktisko tulkošanas darbu ar komentāru izstrādi un tulkojamo autoru filozofisko uzskatu interpretācijām un skaidrojumiem.

No Imanuela Kanta darbiem no vācu valodas Rihards Kūlis ir pārtulkojis “Prolegomeni”, “Tīrā prāta kritika”, “Praktiskā prāta kritika”, “Spriestspējas kritika”. Profesors atzīst, ka šādu darbu tulkošana prasa ļoti
daudz laika, tā, piemēram, viņš ir veltījis 15 gadus grāmatas ”Tīrā prāta kritika” tulkojumam. R.Kūlis saka, ka filozofisku darbu tulkojumi nevar būt bez interpretācijas, tāpēc arī pašam tulkotājam ir jābūt filozofam, lai saprastu un varētu pārtulkot citas filozofiskas atziņas. Profesors atzīst, ka, viņaprāt, viena no spilgtākajām Imanuela Kanta filozofiskām atziņām ir atziņa par sabiedriskā veseluma nozīmīgumu un katra atsevišķa cilvēka saistību ar sabiedrisko veselumu.

Rihards Kūlis 1990. gadu sākumā iesaistījās Latvijas Tautas frontes aktivitātēs un bija Jūrmalas Domes deputāts. Rihards Kūlis ir arī aizrautīgs dārznieks – Cēsīs un Lejasciemā eksperimentē un audzē dažādu šķirņu melones, arbūzus, vīnogas, fizāļus, tomātus, ābolus u.c. Peoniju un tulpju kolekcionārs. Ilgstoši darbojies Latvijas vīnkopju un vīndaru biedrībā.

https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/liepaja-viesojas-filozofs-rihards-kulis
Dalies: