Izstāde “Ceļā uz virsotnēm”

Azerbaidžānas Nacionālā paklāju muzeja kolekcija

Karabahas zirgu gleznas, fotogrāfe un gleznotāja Dace Štrausa

Izstādes atklāšana 28. jūlijā pulksten 13:00, uzstājās Azerbaidžānas tautas deju grupa “Butá”

Izziņa plaukst atvērtā vidē. Atvērta pasaule, atvērta telpa, atvērta sirds. Cilvēku un kultūru mijiedarbība, saskarsme ar dabu un dzīves vidi, veicina domapmaiņu, izglītošanos, pētniecību un jaunradi. Kustīgums, pārvietojamība, satikšanās – mobilitāte, izglītības un kultūras jomā pasaulē sen pazīstama zināšanu pārneses forma.

Gulbenes novads ir bijis starta punkts tūkstošiem kilometrus gariem ceļojumiem novadniekam, lietišķās mākslas meistaram Jūlijam Straumem (1874-1970).

Kustīgums, pārvietošanās Jūlija Straumes dzīvē nozīmēja gan fizisku kalnu virsotņu pārvarēšanu, gan ceļu uz izciliem profesionāliem sasniegumiem. Strādājot Kaukāza Mājamatniecības komitejā Tiflisā (tagad – Tbilisi, Gruzija), Straume vairākkārt piedalījies etnogrāfiskajās ekspedīcijās Kaukāza reģionā, šķērsojot ielejas un kalnu kores, izzinot un pētot Kaukāza reģiona tautu tradicionālo mākslu. Dalība ekspedīcijās izcilo meistaru aizvedušas līdz Azerbaidžānai. Tur pētot un zīmējot, kopējot tradicionālo persiešu paklāju metus, mākslinieks saglabājis vietējo aušanas tradīciju nākamībai.

Cik laika ir nepieciešams 2000 km distances veikšanai? Ko likt ceļa somā? Kādas neērtības būs jāpārvar dodoties tālajā ceļojumā? Atbildi uz šiem jautājumiem sniegs izstāde “Ceļā uz virsotnēm”, kas rosinās domāt par kustīguma, zināšanu, mobilitātes nozīmi un dažādajām izpausmēm, atvēlot vietu jaunajam, radošajam, neaizmirstot seno, tradicionālo. Iztēlē skatot senu ekspedīciju gaitas varenos kalnos…

Muzeja apmeklētājus kopā ar Jūliju Straumi ekspedīcijai ir sagatavojis Azerbaidžānas Nacionālais paklāju muzejs ar 16 kolekcijas priekšmetiem un Dace Štrausa ar izcilajiem Karabahas zirgiem.

Labu ceļavēju!

Azerbaidžānas Nacionālā paklāju muzeja priekšmeti

Paklāju aušana ir viena no Azerbaidžānas senākajām mākslām. Azerbaidžānas labvēlīgais klimats un pateicīgie ģeogrāfiskie apstākļi pozitīvi ietekmēja lauksaimniecības un lopkopības attīstību. Azerbaidžānā vietējie iedzīvotāji tradicionāli nodarbojās ar liellopu audzēšanu, sezonāli migrējot no augstienes vasaras ganībām uz zemienes ziemas apmetnēm. Paklāju aušanas tradīcija ir nomadu dzīvesveida neatņemama sastāvdaļa. Kopš seniem laikiem Azerbaidžānā tikuši mezgloti vai austi izsmalcināti un daudzkrāsaini paklāji un no tiem – dažādi mājsaimniecības izstrādājumi.

Šajā izstādē ir iekļauti 16 Azerbaidžānas Nacionālā paklāju muzeja kolekcijas priekšmeti – paklāju izstrādājumi no dažādiem Azerbaidžānas reģioniem. To vidū ir plaši izmantoti mājsaimniecības priekšmeti: mafrash (ceļasoma gultasveļas un apģērbu uzglabāšanai un transportēšanai); khurjun (divdaļīga ceļasoma); heyba (neliels divdaļīgās ceļasomas prototips); chul (zirga vai kamieļa deķis); lamagabaghi (interjera dekorācija); duz torbasi (sāls soma); gashigdan (karošu soma); chanta (soma); rotas kamieļiem; jorab (zeķes); dastarkhan (galdauts), and jejim (neliels austais paklājs). Nav iespējams iedomāties iepriekšējo paaudžu dzīvi bez šīm lietām. Ar katru gadu paklāju ražošana attīstījās un paplašinājās, uzlabojot dzīves apstākļus.

Koši, mīksti, kvalitatīvi, austi no dabiski krāsotas vilnas dzijas, ko vērpušas pašu rokas – šādi paklāji pilnībā apmierināja Azerbaidžānas iedzīvotāju prasības; paklāju izstrādājumi bija iecienīti ikdienas pavadoņi to viegluma, pārvietojamības, izturības un daudzfunkcionalitātes dēļ.

Paklāju izstrādājumi ne vien pildīja zināmas funkcijas ikdienas dzīvē, bet arī bija neatņemama tradīciju komponente. Piemēram, tie tika iekļauti līgavu pūros. Daudzus gadsimtus sievietes līdztekus parastajiem mājas darbiem nodarbojās ar paklāju aušanu un izšūšanu, nododot zināšanas savām meitām. Līgavai lielākā daļa pūra priekšmetu bija jāizgatavo pašai – tas liecināja par viņas prasmēm, estētisko gaumi un pacietību. Topošā līgava darināja ne vien paklājus, bet arī aragchin un tasak (cepures), kulah (galvassegas), jorab (zeķes), tumanbaghi (jostas), chul, khurjun, heyba un citus priekšmetus līgavainim, kā arī viņa ģimenes locekļiem. Lai gan paklāju izstrādājumi netika austi pārdošanai, tos varēja dāvināt vai iemainīt pret kaut ko citu.

Azerbaidžānas Nacionālā paklāju muzeja izstāde būs aplūkojama no 28. jūlija līdz 26. augustam.

Karabahas zirgu gleznas – fotogrāfe, gleznotāja, studijas Dace Strausa Art īpašniece Dace Štrausa

Dace Štrausa mācījusies Jelgavas 2. vidusskolā, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, Timirjazeva Agrārajā akadēmijā Maskavā, zooinženieru fakultātē.

Dzīvo Somijā, Porvo.

Varbūt ir nozīme vietai, kur esi piedzimis. Manas dzimtās mājas atradās zirgu staļļa pagalmā. Tā es jau no knīpas vecuma trinos gar zirgiem. Tie bija zirgi meža darbiem — īsti milži, sevišķi no tāda niecīga izmēra cilvēciņa skatpunkta. Daži no tiem mani priecīgi pieņēma un neņēma ļaunā manas pūles uzrāpties tiem mugurā, bet bija arī tādi, kuriem es ar savu pārliecīgo uzmācību vienkārši kritu uz nerviem. Tomēr kopā būšana ar tādiem maģiskiem dzīvniekiem nepalika bez pēdām. Tā nu tas kļuva par to, kas dažādās izpausmēs aizrauj visu turpmāko dzīvi — gan izglītošanos zirgkopībā, pašizglītošanos (ja neskaita iesāktos sagatavošanas kursus Latvijas Mākslas akadēmijā) gleznošanā un fotoskolā pie Māra Kundziņa, gan profesionālajos darba piedzīvojumos ar zirgaudzēšanu, jāšanas sportu, zirgkopības vadību Latvijas Zirgaudzētāju biedrībā utt., gan zirgu gleznošanu, kas nu jau vairākus gadu desmitus un arī šobrīd ir mana galvenā nodarbošanās.

Tā gadījās, ka dzīves upe aiznesa mani uz Azerbaidžānu uz veseliem trim gadiem, kur man bija lieliska iespēja iepazīties ar Azerbaidžānas daudzveidīgo kultūru un, protams, Karabahas zirgu šķirni, kas ir ļoti sena un dažādām leģendām apvīta. Var pat teikt, ka es iemīlējos šajos ļoti skaistajos, zeltainajos, graciozajos dzīvniekos, tā, ka, nu jau dzīvojot atkal Somijā četrus gadus, karabahieši vēl joprojām ir mans galvenais iedvesmas avots.

Dzīvojot Azerbaidžānā, uzgleznoju aptuveni 30 darbus, un tad ar toreizējā Latvijas vēstnieka Azerbaidžānā Jura Maklakova un Azerbaidžānas Kultūras ministrijas atbalstu uzrīkojām manu personālizstādi Baku Muzeju centrā. Arī vēlāk, kad Azerbaidžāna vairs nedzīvoju, Latvijas vēstniecība ar Viju Bušu (Latvijas vēstniecības Azerbaidžānā vadītāja vietniece) vadībā organizēja vēl divas manas izstādes — vienu Baku vecpilsētā, otru nesen no armēņiem atbrīvotajā Šušā.

Ļoti priecājos par iespēju izrādīt savas Karabahas zirgu gleznas Latvijā, Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā. 

Dace Štrausa

Karabahas zirgu gleznas varēs aplūkot no 28. jūlija līdz 28. oktobrim.

Izstāde “Ceļā uz virsotnēm” tapusi sadarbībā ar Latvijas Republikas vēstniecību Azerbaidžānas Republikā un Azerbaidžānas Republikas vēstniecību Latvijas Republikā.