1. un 2. jūlijā Gulbenes muzeja Klētī aizrautīgi un prasmīgi ritēja vilnas dzijas krāsošana ar dabas krāsvielām: košenils, Brazilkoks ( sarkankoks ), Kampeškoks (sandalkoks, zilkoks ), rubijas ( madaras, maranas ), indigo ( pulveris ), ābeļu, melnalkšņa, sīpolu mizas, āra bērza lapas, vībotnes, vaivariņi, pļavas dzelzenes, Kanādas zeltslotiņas laksti.
Prasmes ierādīja vēstures doktore ( Dr. hist. ) Anete Karlsone no Latvijas Universitātes, Latvijas vēstures institūta, Etnoloģijas nodaļas.
Vilnas dzija tika mazgāta, skalota, mērcēta lietus ūdenī, kodināta sārmā, sagatavoti krāsvielu šķīdumi, dzija izturēta šķīdumā, krāsota karsējot, atkal izturēta krāsvielas šķīdumā, vairākkārtīgi skalota, žāvēta.
Procesa starplaikos A. Karlsone stāstījumi: par krāsaugu izmantojumu un atspoguļojumu dažādos vēstures avotos, par dabiskajām krāsvielām Latvijā tradīcijām un lietojuma paralēlēm, par ķīmisko kodinātāju iedarbību, biežāk sastopamajiem krāsu toņiem un to izmaiņām pēc kodinātāju pievienošanas.

Dalies: