20. gs. 80. gadu vidū Latvijā iezīmējas pirmie aizmetņi kustībai, ko vēlāk dēvēs par Atmodu un Dziesmoto revolūciju. 1986.gadā Liepājā nodibinātā grupa Helsinki – 86, kas iestājās par cilvēktiesību ievērošanu PSRS, nosūtīja atklātu vēstuli PSRS vadītājam  M. Gorbačovam, 1987. gada 14. jūnijā  nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa.

1988. gada 1. un 2. jūnijā  Rīgā sanāca  Radošo savienību  paplašinātais  plēnums, ar kuru aizsākās Latvijas ceļš pretim Latvijas neatkarībai. Pirmo reizi atklāti no tribīnes  runāja par  Latvijas patieso vēsturi 20. gadsimtā. Nozīmīgs bija Mavrika Vulfsona paziņojums, ka 1940. gada Latvijā nav notikusi sociālistiskā revolūcija, bet gan okupācija. Sanāksme pieņēma noslēguma rezolūcija par demokrātijas procesiem Latvijā. Sekoja nākamie soļi neatkarības atgūšanā, kas rezultējās ar 1990. gada  4. maija balsojumu par Neatkarības deklarāciju  pieņemšanu. Jānis Stradiņš šo dienu  nozīmības ziņā salīdzināja ar 1918. gada 18. novembri.

1990.gada 18. martā  notika  Augstākās Padomes vēlēšanas. Latvijas tautas fronte deklarēja, ka pēc vairākuma iegūšanas vēlēšanās, galvenais jautājums Augstākajā Padomē būs Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošana. Vēlēšanu priekšvakarā Dainis Īvāns aicināja atbalstīt Tautas frontes kandidātus. LTF bija nepieciešams  iegūt divas trešdaļas balsu, lai ar balsu vairākumu pieņemtu Neatkarības deklarāciju. Augstākās Padomes vēlēšanās piedalījās 81,25% Latvijas PSR iedzīvotāju. LTF Tautas fronte kopā ar  neatkarības atbalstītājiem ieguva 122 vietas no 201 jeb divas trešdaļas deputātu mandātu.

No toreizējā Gulbenes rajona AP  ievēlēja trīs kandidātus. Sarmi Medni, kolhoza “Komunārs” galveno agronomu no 126. Lizuma vēlēšanu apgabala,  Pēteri Gabranovu, kolhoza”’ Ŗainis” valdes priekšsēdētāju no 125. Daukstu vēlēšanu apgabala un Pēteri Laķi,  Latvijas Universitātes Lietišķās socioloģijas un sociālās psiholoģijas katedras vadītāju no 124. Gulbenes vēlēšanu apgabala.

Uz pirmo sēdi jaunievēlētā AP sanāca 1990. gada 3. maijā. Pirmajā dienā darba kārtībā bija AP amatpersonu vēlēšanas un oganizatoriski jautājumi. Sēdē  apstiprināja 197 deputātu pilnvaras. Nākamajā dienā 4. maija balsojumā par “Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” par nobalsoja 138 deputāti, viens deputāts atturējās, pret balsojošo nebija,  57 frakcijas “Līdztiesība” deputāti pameta sēžu zāli,  nepiedaloties balsošanā. 

Dalies: