Dodoties no Gulbenes Lejasciema virzienā pa veco ceļu, kādā no ceļa līkumiem aiz kaltiem metāla vārtiem ezera krastā var ieraudzīt senu ēku grupu. Tas ir atjaunotais Augulienas muižas komplekss.

1806. gadā par Augulienas zemju īpašnieku kļuva Karls fon Tranzē – Rozeneks (1761-1837) Jaungulbenes un Dzelzavas muižu īpašnieks. Pēc viņa Auguliena piederējusi vēl trim Tranzē – Rozeneku dzimtas pārstāvjiem: Paulam Vilhelmam (1809 -1887), Georgam fon Tranzē – Rozenekam (1845 -1908) un Paulam fon Tranzē – Rozenekam (1853-1928).

Muižas centrā joprojām atrodas īpatnējais kungu nams, kas nav atjaunots. Mākslas vēsturnieks Dainis Bruģis celtni raksturo kā modernistisku parafrāzi – fantāziju par neobaroku (arhitektūras stils uzplauka Eiropā 17.gadsimtā un 18.gadsimta pirmajā pusē). Arhitekts Jānis Zilgalvis domā, ka vecākā no ēkām ir taisnstūra viena stāva ēka ar divslīpu jumtu, būvēta 19.gadsimta otrajā pusē/pēdējā ceturksnī. Blakus tai 20.gadsimta sākumā piebūvēta divstāvu ēka ar mansarda tipa jumtu (to veido divas joslas – apakšējā stāvāka, augšējā lēzenāka, jumta stāvajā daļā izbūvētas telpas ar logiem). Abas ēkas savstarpēji savienotas. Ieeja izbūvēta jaunākajā divstāvu ēkā un nedaudz novirzīta no centrālās ass. Kungu nama ārējā apdare vienkārša, tikai ieeja ēkā rotāta ar īpašiem raupji tēstiem četrstūrveida apdares akmeņiem, ko arhitektūrā dēvē par rustiku. Ēkas ārpusi interesantāku padarīja ieejas kāpnes un ieejas laukums durvju priekšā.

Ziņas par iekštelpu plānojumu ir neskaidras. Vienā no galvenajām telpām – zālē – bijuši dzegu un griestu dekori ar rokoko stila elementiem (arhitektūras un mākslas stils Eiropā 18.gadsimtā). Zāles sienu augšpuses dekorējušas mazas formas ainavu gleznas taisnstūrveida rāmjos. Līdz 80. gadiem saglabājusies arī kamīna tipa krāsns, kas apdarināta ar vienkāršām glazētām flīzēm.

Bez kungu nama muižas kompleksā bijušas arī citas saimniecības ēkās: rija ar cepli, klēts, kūtis, staļļi, kalpu mājas, spirta dedzinātava. Kopā 10 – 11 ēkas. Domājams, ka tās celtas laikā no 18.gadsimta otrās puses līdz 19.gadsimta otrajai pusei.

Muižu ieskāvis apmēram 1,3 hektāru liels ainavu parks ezera krastā ar Latvijai raksturīgām koku sugām. Parkā gan stādīti arī svešzemju koki: Eiropas lapegle, baltais vītols, Eiropas filadelfs. Kungu nama parādes pusē bijis neliels regulāru stādījumu dārzs.

Valkas apriņķa zemesgrāmatās Augulienas muižas kontekstā minēti apkārtnes zemnieku uzvārdi Gagans, Mezīts un citi. Muižā strādājis kalējs K. Kupzs, galdnieks R. Neubergs, krodzinieks E. Knochs.

Tranzē – Rozeneku celtais kungu nams nav atjaunots un varbūt tas dzīvo sava mūža pēdējās dienas, bet apkārtējās ēkas un parks gan ir kopts un aprūpēts, kas ļauj piedzīvot senās muižas sajūtu.

Sagatavojusi
Ineta Bauere
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja
Vēstures nodaļas vadītāja

Izmantotā literatūra:
Dainis Bruģis. Historisma pilis Latvijā. Sorosa Fonds.1996. 132.-133.lpp.
Jānis Zilgalvis. Auguliena Manor over the centuries, 5.-10.lpp. Rakstu krājums. Landscape  arhitecture and Art. LLU 2/2. Jelgava, 2013.
https://fliphtml5.com/lnym/ikft/basic
Dalies: