Kalnienas muižu citu Gulbenes novada muižu vidū izceļ ievērojamā arhitekta Vilhelma Bokslafa projektētais kungu nams, par kuru mākslas zinātnieks Dainis Bruģis ir teicis, ka celtne ir jāatzīst par sava laikmeta neoklasicisma stila meistardarbu.

Viens no pēdējiem Kalnienas muižas īpašniekiem Otto Friedrihs Gotlībs fon Volfs (1819 -1884), kurš muižu manto no sava brāļa Heinriha Kazimira fon Volfa, nolēma muižas kungu namu pārbūvēt, iecere bija vērienīga. Projekts paredzēja pārbūvēt kungu namu villas tipa pilī. Domājams, ka tas tapis ap 1880. gadu. Plāns paredzēja ēkas vienā galā piebūvēt kvadrātisku trīsstāvu torni. Vienkāršai lauku mājai bija jākļūst par lielu villu ar torni. Divslīpu jumta vietā vajadzēja izbūvēt balustrādes (jumta daļu norobežojošas dekoratīvas margas/stabiņi) visā ēkās garumā jumta daļas noslēgšanai. Virs centrālās ieejas bija atvēlēta vieta fon Volfu ģerbonim.

1884. gada aprīlī mirst Otto Friedrihs Gotlībs fon Volfs, pils projekts paliek nerealizēts. Par nākamo pils īpašnieku kļūst Otto dēls Gastons fon Volfs (1855-1911). 1904. gadā sadzīvisku iemeslu dēļ pils nodeg. Pils atjaunošanas projektu izstrādāšanai jaunais īpašnieks uzaicina vienu no 20. gadsimta sākuma ievērojamākajiem Rīgas  arhitektiem vācbaltieti Vilhelmu Bokslafu (1858 -1945).

Atjaunot kungu māju bija sarežģīts uzdevums. Izdegušajos kunga nama mūros bija jāizveido jauna pils, kas atbilstu īpašnieku prasībām par greznu, cienīgu namu un atbilstu laikmeta prasībām.

Talantīgais arhitekts ēkai piešķīra klasicisma stila vaibstus. Tās ārpusi interesantāku padara vairāki izvirzījumi jeb rizalīti, izsmalcinātas proporcijas, smalki, detalizēti rotājumi. Iekšpusi rotāja marmora palodzes un baltas klasicisma stila durvju vērtnes, kas bijis īsts meistardarbs.

Netālu no pils atradās muižas oranžērija jeb augu māja – izteiksmīga sarkanu ķieģeļu ēka ar piebūvētām siltumnīcām. Siltumnīcas nav saglabājušās. Ap 1938. gadu ēka pārbūvēta skolas vajadzībām. Šajā laikā pazudušas daudzas vērtības. Padomju laikā oranžērijā atradās kolhoza “Kalniena” kantoris, bet pilī – skola.

Ap muižu bijis vesels ēku komplekss, vairākas no ēkām ir saglabājušās: stallis ar ratnīcu, veļasmāja, uz muižas manēžas pamatiem uzbūvēts Kalnienas tautas nams.

Kungu namu ietvēra terasveidīgs parks, kas veidots 19. gadsimtā. 

Pēdējās īpašnieces Gastona fon Volfa meitas Gizelas Emīlijas fon Brašes (1891-1944) pēcteči ir ciemojušies Kalnienā un satikušies ar fon Volfu radurakstu zinātāju Ingu Lapsi. Kalniena bijusi mazās Emīlijas bērnības dienu laimīgā zeme ar pakalniem un vējdzirnavām, kuru spārni uz mūžu iespiedušies atmiņā kā zaudētās laimes zemes simbols.

Sagatavojusi Ineta Bauere,
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja
Vēstures nodaļas vadītāja

Avoti:
Dainis Bruģis “Historisma pilis Latvijā” 1996.,103., 223., 224.lpp.
Vitolds Mašnovskis “Muižas Latvijā” II sējums, 2019.,185.lpp.
Kalnienas Ziņu Lapa Nr.4 , 22. decembris 2015. gads.