Kalniena – ciems Stāmerienas pagastā, veidojies uz kādreizējās Kalna muižas zemes. Dažādos laikos saukts dažādos vārdos un pieskaitīts dažādām administratīvajām teritorijām. No 1917. – 1925. gadam dēvēts par Kalnciema pagastu. 1927. gadā 18. septembrī Vietvārdu pārdēvēšanas komisija atzina par vēlamu Kalna muižu (Valkas apriņķī) pārdēvēt par Kalnieni un netālo šaursliežu dzelzceļa staciju tāpat pārdēvēt par Kalnieni. 1945. gadā Kalniena kļūst par Kalnienas ciemu.

Karte, Kalnamuiža, 1904. gads
Kalnamuiža, 1904. gads

Padomju laikā Kalniena ietilpst dažādās administratīvajās teritorijās. No 1945. – 1949. gadam Kalnienas ciems ir Kalncempju pagastā Valkas apriņķī, bet no 1946. gada Alūksnes rajonā, no 1949. gada 31. decembra Kalniena ir Gulbenes rajonā kā Stāmerienas ciema daļa.

1935. gadā Kalnienā ir 1953 iedzīvotāji, no tiem 43.78% vīrieši un 56,22% sievietes.

20. gadsimta 30. gados lauksaimniecība ir pamata nodarbošanās Kalnienas ļaudīm. Šajā laikā Kalnienā ir arī viens ķieģeļceplis, pienotava, divas krejotavas un podnieka darbnīca. Četras pārtikas preču tirgotavas un viena vīna tirgotava, uz gadatirgiem, tāpat kā citur, sabrauc divas reizes gadā, pavasarī un rudenī.

Zemes kopplatība 20. gadsimta 30. gados ir 8131.32 hektāri no tiem aramzemes ap 42%, pļavas 21%, ganības 17 %, meži 11%, purvi 2%, pārējās zemes un ūdeņi 4%.

Padomju laikā Kalnienā nodibina vairākas kolektīvās saimniecības jeb kolhozus, kuru zemes pakāpeniski apvienojas un  1957. gadā izveido kolhozu” Kalniena” .1950. gadā ir četri kolhozi:” Rūķis”, “VĻKJS -11 kongress”, “Pavasaris “, “Grauds”, kas apvienojoties izveido kolhozu “Uzvara”, savukārt  “Uzvaru “ 1957. gadā pārdēvē par Kalnienu.

Fotogrāfija, Kolhoza Kalniena jaunlopu komplekss 1975.gads
Kolhoza “Kalniena” jaunlopu komplekss 1975. gads
Gottlieb Friedrich Albert Gaston Wolff 1877.-1893. Foto no Igaunijas arhīva Nr. EAA 1674.3.1371.1.

Pirmā skola Kalnienas apkārtnē celta no 1890. – 1891. gadam. Kalnamuižas barons Gastons fon Volfs (1855-1911)  dāvinājis skolas celtniecībai zemi ap 5 pūrvietām (2ha) un materiālus skolas celtniecībai. Skola celta luterticīgo bērnu izglītošanai un skolotāji ieceļami tikai ar barona piekrišanu. Pretējā gadījumā dāvinājums zaudē spēku. Skola saukta par Gizelas skolu, jo Kalnienas puses ļaužu atmiņā saglabājies stāsts par barona kundzi Gizelu, kura izlūgusies zemes un skolas dāvinājumu no barona. Tomēr ļoti iespējams, ka Gizela ir bijusi Gastona von Volfa meita Gisela Emīlija Albertīne Aleksandra fon Volfa (pēc laulībām Braš 1891-1944), jo dzimusi gadā, kad  pagastā pabeidz skolas celtniecību.

20. gadsimta 20. gados Kalnienā ir Priednieku pirmās pakāpes pamatskola (četras klases).

1940. gada rudenī Priednieku pirmās pakāpes pamatskola kļūst par Priednieku septiņgadīgo skolu un tā pārceļas uz Kalnienas muižas kungu namu, kuru jau 1939. gadā no īpašnieka Bražes atpērk skolas vajadzībām un uzsāka pārbūvi. Iespējams, ka šis īpašnieks Braže ir bijusi tā pati Gizela Braš, kuras vārdā tika nosaukta pirmā skola un kura mirst Vācijā 1944. gadā, jo Gulbenes Ziņas 1937. gada novembrī raksta, ka sarunas par skolas pirkšanu notiek ar Gizeli Braš, kura dzīvo Vācijā.

Malienas Ziņas 1938. gada 31. augusta izdevumā to apraksta tā: Kalnienā, muižā, no īpašnieka Braž par 24000 Ls centrā (pilī). Kalncempju pagasta pašvaldība nodomājusi jau tuvākajā laikā ievietot 6.klasīgo pamatskolu. Telpas un iekšpusi nāksies pārbūvēt, kādam nolūkam jau sagādāti materiāli un izstrādāts pārbūves plāns, darbus nāksies veikt saimnieciskā kārtā. Sakarā ar jaunās skolas izbūvi tiks likvidēta arī nepiemērotā 4.klasīgā Priednieku pamatskola.

Muižas iegādei un pārbūvei skolas vajadzībām piešķir ap 80 tūkstoši latu. Skolā plāno telpas 140 skolēniem un diviem skolotāju dzīvokļiem. Jau 1939. gadā uz pili pārceļas Priednieku un Kalncempju Cempju skolas bērni.

1941. gada janvārī skolas nosaukums mainās, tā kļūst par Kancempju pagasta septiņgadīgo nepilno vidusskolu. 1944. gada rudenī skola atjauno savu darbību Priedniekos, jo Kalnienas muižas pili lieto vācu armija. 1945. gada ziemā skola atkal pārceļas uz Kalnienas muižas kungu māju.

20. gadsimta 60. gados (1961./62. mācību gadā) Kalnienas septiņgadīgai skolai ir Kalnienas astoņgadīgo skolas nosaukums. 1989. gadā skolas nosaukums ir Kalnienas deviņgadīgā skola. 1992. gadā skolas nosaukumu atkal maina, tā atgūst vārdu Kalnienas pamatskola.

1997. gadā skolā divas reizes viesojies toreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis, 1997. gada 24. janvārī, kad Valsts prezidents sirsnīgi uzņemts skolā  un 9.klases izlaidumā 1997. gada 12. jūnijā.
2004. gadā skolu slēdz.

Sagatavoja
Ineta Bauere
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja
Vēstures nodaļas vadītāja

Izmantotā literatūra:
Latvijas Kareivis, Nr.212 (22.09.1926)
Zemkopis, Nr.44 (02.11.1927)
Pagasta Dzīve, Nr.21 (01.11.1939)
Malienas Ziņas, Nr.738 (31.08.1939)
Daugavas Vēstnesis, Nr.120 (10.11.1939)
Sarkanais Stars (Gulbene), Nr.98 (17.08.1961)
Oktobra Karogs (Alūksne), Nr.78 (01.10.1967
Dzirkstele (Gulbene), Nr.71 (16.06.1977)
Skolotāju Avīze 1977.07.13.
Dzirkstele (Gulbene), Nr.85 (17.07.1980)
Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr.21 (25.01.1997),
Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr.152 (04.07.1997).
Dalies: