Atmodas kustība un 20. gadsimta 90. gadi Latvijas vēsturē iezīmē laiku, kad Latvijas valsts atguva neatkarību un vēsturiskos simbolus.

1988. gadā Latvijā atjaunoja 1923. gadā izveidoto Heraldikas komisiju1. No 1988. gada līdz 1993. gadam Heraldikas komisija galveno uzmanību veltīja pirmskara Latvijā izveidotā Latvijas valsts ģerboņa un 20. ,30. gados izveidoto pilsētu ģerboņu atjaunošanai.

Līdz 2009. gada 1. jūlijam, kad stājās spēkā administratīvi teritoriālā reforma un Gulbenes rajons kļuva par Gulbenes novadu ar trīspadsmit pagastiem nevienam novada pagastiem nebija apstiprināts ģerbonis. Tāpēc visiem jaunajiem un atjauninātajiem pagastu ģerboņiem bija nepieciešama saskaņošana Heraldikas komisijā, lai tie atbilstu heraldikas2 principiem un noteikumiem. Pagastu vēsturiskie simboli tika pārstrādāti vai radīti no jauna izmantojot 20. gadsimta 30. gadu ģerboņu veidošanas tradīciju.

Ģerbonis Gulbenes novads
Gulbenes novads
Ģerbonis Gulbene
Gulbenes pilsēta
Ģerbonis Jaungulbenes pagasts
Jaungulbenes pagasts
Ģerbonis Lejasciema pagasts
Lejasciema pagasts
Ģerbonis Litenes pagasts
Litenes pagasts
Ģerbonis Lizuma pagasts
Lizuma pagasts
Ģerbonis Rankas pagasts
Rankas pagasts
Ģerbonis Stāmerienas pagasts
Stāmerienas pagasts
Ģerbonis Stradu pagasts
Stradu pagasts
Ģerbonis Tirzas pagasts
Tirzas pagasts

2009. gadā Heraldikas komisija apstiprināja no jauna izveidoto Gulbenes novada ģerboni, trīs peldoši sudraba gulbji sarkanā laukā un 2010. gadā  to reģistrēja Ģerboņu reģistrā3. Pašlaik deviņiem pagastiem Gulbenes novadā  ir izstrādāti un apstiprināti ģerboņi. Litenes pagastam ģerbonis reģistrēts 2012. gadā), Rankai, Stāmerienai 2013. gadā , Lejasciema pagasts atjaunoja 1938. gada ģerboni, kuru atcēla 1939. gadā, pēc tam kad Lejasciems zaudēja pilsētas statusu no jauna pagasta ģerbonis reģistrēts 2015.gadā, Jaungulbenes, Tirzas, Stradu pagasti savus ģerboņus reģistrēja 2018. gadā, Lizuma pagasts 2022. gadā. Pagastu ģerboņos ietvertie elementi raksturo pagastu kultūrvēsturisko vidi un tradīcijas, dabu, lauksaimniecību. Profesionāli heraldikas mākslinieki katru pagastu raksturojošās dabas, kultūrvēstures iezīmes, pārvērš simbolu valodā, kas kopā veido neatkarīgās Latvijas Republikas ģerboņu mozaīku.

Sagatavoja
Ineta Bauere
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja
Vēstures nodaļas vadītāja

  1. Valsts heraldikas komisija Valsts prezidenta izveidota koleģiāla institūcija, kas veido un uztur informatīvo materiālu bāzi par ģerboņiem un ģerboņu veidošanas pamatprincipiem, nodrošina šo materiālu pieejamību sabiedrībai, izvērtē jaunu ģerboņu izveides heraldiskos un mākslinieciskos risinājumus, apzina un veido ģerboņu sistēmu un veic izpēti. ↩︎
  2. Heraldika- vēstures palīgdisciplīna un tradīciju sistēma,  kas nosaka, uztur un pilnveido ģerboņu uzturēšanas un pilnveidošanas sistēmu, terminoloģiju. ↩︎
  3. Heraldika- vēstures palīgdisciplīna un tradīciju sistēma,  kas nosaka, uztur un pilnveido ģerboņu uzturēšanas un pilnveidošanas sistēmu, terminoloģiju.Ģerboņu reģistrs – LR KM izveidots Ģerboņu reģistrs, kas iekļauj ģerboņa aprakstu,  attēlu, ziņas par īpašnieku u.c. ↩︎

Dalies: