Lejasciema skolas

Lejasciems, vieta, kur izglītība cauri laikiem bijusi liela vērtība. Skolu sākums Lejasciemā 17. gadsimta nogale. Pēc zemnieku brīvlaišanas 19. gadsimta sākumā Lejas draudzē bijušas vairākas skolas: Kalna pagastskola, Grabažskola, Pirtsmuižas pareizticīgo skola. Lejasmuižā un Amšu pusmuižā esot bijušas skolas vācu tautības bērniem. 1835. gadā uzcelta un sākusi darboties Lejasciema draudzes skola, kas  bijusi liela koka ēka un atradusies tuvu Gaujas krastam.

Skolu uzplaukums Lejasciemā bijis 20. gadsimta sākums, kad Lejasciemā darbojušās arī vairākas privātskolas.

Viena no tām bijusi Zelmāra Lancmaņa privātā proģimnāzija (nepilna vidējās izglītības mācību iestāde), kas pastāvējusi piecus gadus no 1911. gada līdz 1915. gadam, skola atradusies Jēkaba Ābela divstāvu mūra ēkā. Skolas vadītājs Zelmārs Lancmanis (1883-1935) pedagogs, ģeogrāfs, novadpētnieks. Viņš pats skolai gatavojis gan mācību līdzekļus, gan skolas inventāru. Plaši popularizējis skolu bērnu svētkus, kuros demonstrējis dažādus mēģinājumus ķīmijā, fizikā un bioloģijā. Noorganizējis mazu ceļojošu dabas zinību muzeju, izgatavojis fotogrāfijas stereoskopam. Dibinājis arī svētdienas skolu pieaugušajiem, kas svētdienās  noturēta Lejasciema draudzes skolas telpās.  

Lejasciemā bijusi arī Annas Vītolas privātskola. Anna Vītola 1901. gadā pēc vīra nāves pārcēlusies no Lizuma uz dzīvi Lejasciemā un atvērusi trīsgadīgo skolu ar apmācību vācu valodā. Skola atradusies uz Skolas ielas, tajā varējušas iestāties meitenes no 15 līdz 21 gada vecumam. Bijusī skolas audzēkne Vanda Žīgure aprakstījusi savas skolas gaitas Lejasciema vācu skolā.

Skola atradusies Lūkina mājā, visi mācību priekšmeti bijuši vācu valodā, latviski sarunāties skolā nedrīkstējis, bijusi jāmaksā skolas nauda un vēl divi vezumi malkā, mācībām vajadzējis savas grāmatas un rakstām piederumus,  klase kalpojusi gan kā mācāmtelpa, gan kā guļamā un ēdamā istaba. No rītiem vajadzējis mazgāties vēsā ūdenī, pēcpusdienu pastaigas ārā bijušas obligātas. Lūkina mājā skola atradusies līdz 1909. gadam, kad māju nopircis Tirzas pagasta skolotājs Andrejs Dzelzkalns, kurš pēc aiziešanas pensijā kopā ar meitu dzejnieci Tirzmalieti pārcēlies uz Lejasciemu, bet Annas Vītolas meiteņu skolu pārcēlusi uz Maulfura māju.

Vēl viena no privātskolām ir piederējusi Nellijai Andersonei. Rīgas un Smilšu ielas stūri vēl joprojām stāv skaists dzeltens nams ar stiklotu verandu un kāpnēm. Māju cēlusi bijušā Sinoles muižas pārvaldnieka atraitne Paulīne Andersone. Viņas meita Nellija tajā iekārtojusi skolu jaunāko klašu bērniem, stundas notikušas stiklotajā verandā.

Pirmā pasaules kara laikā Lejasciemā darbojusies arī skola Kurzemes bēgļu bērniem.

1920. gadā atvērta Lejasciema vidusskolu ar trim klasēm. Lejasciemietis Arvīds Burka savās atmiņās skolu nosaucis par Lejasciema reālģimnāziju, kas darbojusies no 1920. gada līdz 1925. gadam. 1928. gadā Lejasciemam piešķirtas pilsētas tiesības un skolu pārdēvējuši par Lejasciema pilsētas pamatskolu. No 1923. gada Lejasciema pagastā darbojusies arī otrās pakāpes pamatskola, 20. gadsimta 50. gados skola tikusi pārveidota par vidusskolu, 1954. gadā izsniegtas pirmās vidusskolas beigšanas apliecības. No 1958. gada līdz 1960. gadam tikusi celta jauna vidusskolas ēka. Ļoti nozīmīgu darbu skolas celtniecībā ieguldījuši skolas skolēni un pedagogi, minēts, ka praktiski paši skolēni un pedagogi uzcēluši savu vidusskolu.

2021./2022. gadā Lejasciema skola no vidusskolas tapusi par pamatskolu, 2025. gadā skola atjaunota un siltināta, ieguvusi jaunu izskatu un turpina kalpot lejasciemiešiem.

Sagatavoja
Ineta Bauere
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja
Vēstures nodaļas vadītāja

Izmantotā literatūra:
GNVMM materiāli
J.Kučera atmiņas “Skolu stāvoklis Lejasciemā līdz 1920.gadam., 1972.
Skola, kuru uzcēla skolēni. 2020., 6.11.
https://pedagogs.lv/2020/11/06/skola-kuru-uzcela-skoleni/
http://www.lejasciemaskola.lv/