Vecgulbenes Baltā pils. Mākslas zinātnieks Dainis Bruģis grāmatā „Historisma pilis Latvijā” balto ēku raksturo kā vienu no „skaistākajām itāļu villas tipa pilīm ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā”. Šie vārdi atmodina iztēli un rada vēlēšanos kaut nedaudz sajust pils zudušo skaistumu.

Kāda pils izskatījās pirms vairāk nekā simts gadiem laikā, kad 1845. gada rudenī ēku iesvētīja Gulbenes draudzes mācītājs Šillings?

Lepnā ēka rotāja Vecgulbenes muižas augstāko vietu – Garo kalnu. Pils centrālā daļa būvēta divstāvu regulāra kuba formā ar simetriski izvietotiem vienstāvu sānu  korpusiem, parādes puse rotāta ar dekoratīvām puskolonnām (pilsatriem), logi simetriskās rindās rotāti  ar sandrikiem (dekoratīviem elementi virs logu ailēm). Pils parka pusē divstāvu  ieapaļš izvirzījums – rizalīts (ēkas daļas izvirzījums visā tās augstumā). Pēc formas, apdares veida un rotājošam detaļām tā līdzinājās renesanses (renesanse – periods mākslas un arhitektūras vēsturē, kad atdzima senā grieķu un romiešu māksla un arhitektūra) laika romiešu stila villām. Līdzīgi kā renesanses laika romiešu villas ēka celta no viena materiāla, bet dekorēta ar citu, harmoniski iekļaujoties apkārtējā ainavā. Parku ar pili sasaistīja plaša terase, kuras abās pusēs simetriski izvietotas kāpnes veda parkā. Arhitekts Jānis Zilgalvis saskata Baltās pils tuvo līdzību ar Potsdamas Sansusī oranžēriju un Lindštetas pili Vācijā. (J. Zilgalvis. Vecgulbenes muiža. Rīga, 2011.). Pils celtniecības laiks skaidri nav zināms, iespējams, ka pils celta ap 1840. gadu, kad pils īpašnieks ir Rūdolfs Gotlībs Magnuss fon Volfs.

Nākamais pils saimnieks Rūdolfa Gotlība Magnusa dēls Heinrihs fon Volfs pilnveido pili atbilstoši savai skaistuma izjūtai un modes tendencēm. 19. gadsimta pēdējā ceturtdaļā pili pārbūvē un papildina ar diviem asimetriski novietotiem torņiem, četrstāvu torni pils aizmugurējā daļā un divstāvu torni parādes pagalma pusē virs iebrauktuves. Abi torņi grezni rotāti ar arhitektūras detaļām līdzīgi kā pils fasāde, sandriki, pilsatri (dekoratīvi izvirzījumi sienā veidoti kā puskolonna ) un skulpturālas grupas apļveida rāmjos. Torņa jumta malas stūrus rotāja dekoratīvi elementi – akrotēriji.

Virs piebrauktuves pie galvenās ieejas Heinrihs fon Volfs izbūvēja divstāvu torni, kas bagātīgi rotāts ar skulpturāliem dekoriem un kartušām (plastisks vai grafisks rotājums, ornamentāla kompozīcija, kuras iekšpusē novieto emblēmu, uzrakstu, ģerboni – plastisks dekors). Pie piebrauktuves uz postamentiem viesus sagaidīja vilki, reālu un alegorisku zvēru izskatā. Caurbrauktuves arkas balstīja hermas (četršķautņu balsts ar figurālu augšdaļu galvas vai krūšutēla veidā) un griestus sedza krāšņi gleznojumi renesanses stilā.

Ieejas durvju abās pusēs stāvēja sargkareivju – landsknehtu figūras ar āvām rokās (profesionāli karavīri vācu zemēs 11. – 17. gs., āva – viduslaiku ierocis, kurā apvienots pīķis ar cirvi). Virs galvenās ieejas durvīm latīņu uzraksts “Salve” (Esi sveicināts!). Uzraksts novietots uz greznas kartušas. Virs uzraksta Prūsijas ērgļa figūra ar fon Volfu  dzimtas ģerboni.

Maz zināms par pils iekštelpu izskatu. Ieejas halles grīdu klāja karmīnsarkanas flīzes ar dzeltenu ornamentu, kurā atveidots karaliskais liliju raksts. Arī flīzēs iestrādāts sveiciens latīņu valodā „Salve”. Izejot virs durvīm latīņu vārds „Vale” „Paliec sveiks” kopā ar trīs eņģeļu un divām putnu figūrām.

Pēc pārbūves Baltā pils nezaudēja neko no iepriekšējā skaistuma, bet kļuva vēl izteiksmīgāka un savā ārējā tēlā bagātāka.

Sarkanā jeb Mazā pils

Sarkano pili Heinrihs fon Volfs cēlis mīļotajai sievai Marisai. Nav zināms precīzs celtniecības laiks un projekta autors. Pils celtniecību datē ar 19. gadsimta otro pusi. Ēka celta no sarkanajiem ķieģeļiem un apvienojot dažādu izmēru un formu apjomus: divstāvu centrālo daļu, trīs stāvu torni, arkādes un lodžiju pirmā stāva līmenī, terasi un balkonu otrā stāva līmenī. Ēkas sienu dekorēšanai izmantoja to pašu celtniecības materiālu, ko pils celtniecībai – ķieģeļus. Starpstāvu dzega (ēkas stāvus atdalošā josla) ar gotiskajam stilam raksturīgo četrlapu dekoru un ķieģeļu kārtojuma josla zem tās, veidota izmantojot gaišāka toņa ķieģeļus, tāpat veidoti torņa logailu dekori un apaļie logi gotiskas rozes formā.

Laiks nav saudzējis abas skaistās ēkas. Tās cietušas muižu dedzināšanā 1905. gadā. Abas celtnes atjaunoja, Baltā pils zaudēja vēsturiskos interjerus, bet Sarkanā pils – pārbūves rezultātā, kļuva par smagnēju viena apjoma ēku, kas gaida savu atdzimšanu senajā izskatā. Abas ēkas ir valsts nozīmes kultūras pieminekļi, sava laika vēstures, dzīves un mākslas procesu atspoguļotājas, spilgtas liecības muižas īpašnieku gaumei, interesēm, dzīves un mākslas izjūtai, materiālajām iespējām, senās muižas vēstures apliecinātājas mūsdienās.

Sagatavojusi:
Ineta Bauere
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja
Vēstures nodaļas vadītāja

Avoti:
J. Zilgalvis. Vecgulbenes muiža. Rīga, 2011., 16.-28.lpp.
D. Bruģis. Historisma pilis Latvijā. Rīga, 1997.