Jau daudzus gadus Lizuma pagasta skola atrodas senajā baronu Volfu pilī. Skola uz pili pārcēlās 1937. gadā, kad pils bija sagatavota skolas vajadzībām. Tā laika avīzes rakstīja, ka jaunā skolas nama vajadzībām ir pārbūvēta bijusī muižas pils. Pilī veikts kapitālremonts, kas izmaksājis vairāk kā 50 tūkstošus latu, jaunajā skolā mācīšoties ap 156 skolēniem, svinības atklāja Izglītības ministrs Augusts Tentelis.

Velēnas draudzesskolas skolotāji un skolēni pie skolas
Velēnas draudzesskolas skolotāji un skolēni pie skolas
Velēnas draudzes 2. pakāpes pamatskola
Velēnas draudzes 2. pakāpes pamatskola

Tomēr skolu vēsture Lizuma pagastā ir daudz senāka un īpaši pieminama ir Velēnas draudzes skolas vēsture. Velēnas draudzes skolas hronikā skolotājs Jānis Bumbērs (1873-1943) raksta. Draudzes skolā bijuši apmēram 40 skolnieki – lielākais vairums mācītāja un baznīcas priekšnieka izaudzēti un draudzes skolā sūtīti. Ap10 skolēnu mācījušies tā sauktajā vācu klasē. Šie nākuši uz skolu pēc pašu vēlēšanās, mācījušies vācu valodu un maksājuši skolotājam atsevišķu atlīdzību par ārpus programmas pasniegtajām mācībām. Tajā laikā tikusi mācīta ticības mācība, lasīšana, rakstīšana, rēķināšana, dziedāšana, brīvajā laikā izkopta grāmatu iesiešana. Šī iespaidā daži skolēni no Velēnas draudzes skolas vēlāk palikuši par grāmatu sējējiem. Hronikā minēts, ka ap 1863.gadu vai 1864.gadu draudze ceļ jaunu mūra skolas ēku. Vecā 1772. gadā celtā skolas ēka tikusi noplēsta un koki pārdoti. Tomēr jaunās skolas telpas īsā laikā kļuvušas par šauru, jo jaunajā ēkā mitinājušies arī skolotāja saimniecības kalpotāji. Tāpēc ēkas jumta stāvā tikušas izbūvētas divas jaunas istabas un skolotāju saimei par dzīvokli ierīkots agrākais veļas namiņš.

Velēnas draudzes skolas vārds ir saistīts ar vairākām nozīmīgām personībām Latvijas kultūrvēsturē. Skolotāju, rakstnieku Apsīšu Jēkabu, kurš pats mācījies Velēnas draudzes skolā un pēc Cēsu apriņķa skolas beigšanas vienu ziemu kā skolotāja palīgs strādājis Velēnas draudzes skolā.

Velēnas draudzes skolotājs Kārlis Tarzieris
Velēnas draudzes skolotājs Kārlis Tarzieris. 1910.gads

Skolotājs Kārlis Tarzieris (1860-1918) Velēnas draudzes skolā mācījies un vēlāk strādājis par skolotāju, bijis šaha spēles mīļotājs un zinātājs, sarakstījis šaha mācību grāmatu (1882), ko Lejasciemā izdevis Jānis Misiņš. Jānis Misiņš savās atmiņās par Kārli Tarzieri raksta: “Kārlis Tarzieris pēc mana brāļa nāves nāca viņa vietā par Velēnas draudzes skolas skolotāju un ērģelnieku, šo amatu izpildīja līdz savai nāvei. Tas nebija sabiedrisks cilvēks, bet sevī noslēdzies. Izglītojies pagasta skolotāju seminārā, viņš pašmācības ceļā vēlāk izturēja mājskolotāja eksāmenu. Tāpat kā Misiņš, arī Tarzieris bija tālu ticis klavierspēlē. Viņš darbojies arī rakstniecībā, tulkojis un dzejojis”.

Skolotājs, rakstnieks, tulkotājs Jānis Kārstenis (Jānis Šmits 1884-1921) Velēnas draudzes skolu beidzis 1899. gadā un neilgi, apmēram gadu ,strādājis par skolotāju velēnas skolā (1905/1906). Novadpētnieks Jānis Kučers min, ka Velēnas draudzes skolā 1915/1916 gadā mācījusies Jāņa Jaunsudrabiņa meita Lilija Jaunsudrabiņa. Jaunsudrabiņu ģimene, kā kara bēgļi, tajā laikā dzīvojuši pie rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa drauga skolotāja un dentista Benjamiņa Preimāta, viņa tēva mājās Lizuma “Saltupos”. Rakstnieks Velēnā redzēts staigājam ar makšķeri un gleznojam meitas Lilijas portretu, kuru bieži pavadījis uz Velēnas draudzes skolu. Vēlāk Jaunsudrabiņu ģimene devusies bēgļu gaitās uz Kaukāzu.

Arī pasaku teiku teicējs un glabātājs, Sinoles izloksnes pārzinātājs Jēkabs Preizis (1899-1977) mācījies Velēnas draudzes skolā. Viņš ar saviem stāstiem pratis klausītājus ievest veco laiku atmosfērā.

Ar Velēnu saistīts grāmatnieks Jānis Misiņš, kurš no 1876. gada līdz 1882. gadam strādājis Velēnā vācu ārsta dr. Šummera aptiekā, jo kādu laiku dzīvojis daktera Šummera ģimenē, turpinot ārstēt slimo kāju un pusotra gada laikā tik tālu ievingrinājies latīņu valodā un aptiekas darbos, ka varējis uzņemties aptiekas vadību.

Tik nozīmīga šī vieta un skola bijusi vairāku kultūrvēsturē zināmu cilvēku dzīvē.

Sagatavoja
Ineta Bauere
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja
Vēstures nodaļas vadītāja

Izmantotā literatūra:
Dzirkstele (Gulbene), Nr.43 (09.04.1987)
Jaunības Tekas, Nr.7 (01.07.1929).
Karogs, Nr.6 (01.06.1984)
Tēvijas Sargs, Nr.41 (08.10.1937)
GNVMM materiāli
Dalies: