Litenes pagasts

Litenes vārdu Latvijā zina. Otrā pasaules kara laika traģiskie notikumi Litenē Latvijas armijas nometnē, padomju, vācu okupācija, atstājuši pēdas Litenes un Latvijas vēsturē. Pagasta vēsturi daudz pētījis un aprakstījis Litenes pamatskolas skolotājs Jānis Zvaigzne grāmatā “Kas ir Litene?”. Grāmatas pirmajam izdevumam 2006. gadā sekoja otrais papildinātais izdevums.

Pagastam ir sena vēsture, tas izveidojies vēl muižu laikos saskaņā ar Krievijas impērijas likumiem 1866. gadā.

Tajos tālajos laikos pagasta māja un skola atradusies tālāk no muižas centra pie “Arāju” mājām, vēlāk Litenes valsts sociālā aprūpes centra teritorijā.

Litenes pagasts pastāvēja līdz 1945. gadam, kad padomju okupācijas vara pagastus pārdēvēja par ciemiem. Tad izveidoja divus ciemus Litenes un Priednieku ciemu. Pēc 1949. gada administratīvi teritoriālās reformas vārdu “pagasts” vairs nelietoja. 1954. gadā Priednieku ciemu no jauna apvienoja ar Litenes ciemu. 60. gados Litenes ciemam pievienoja daļu no likvidējamā Vecgulbenes ciema. 90. gados Litene atguva pagasta vārdu.

Litenes pagasts vienmēr atradies vairāku ceļu krustpunktā, te krustojušies ceļi uz Alūksni, Balviem un Gulbeni.

Pagastā vienmēr dzīvojuši darbīgi ļaudis. Vēl muižas laikos barons cēlis sērkociņu fabriku Litenē. Vieta bijusi izraudzīta, uzcelta kantora ēka, tomēr fabrika darbu nav sākusi. No 1913. gada līdz 20. gadsimta 30. gadu nogalei Litenē veiksmīgi darbojusies cita fabrika – papīrfabrika. Izejmateriāls papīra ražošanai pludināts pa Pededzes upi. Litenes papīrfabrika ražojusi ietinamo un avīžu papīru. Ietinamais papīrs eksportēts. 1937. gadā Litenes papīrfabrikas vietā ierīkotas dzirnavas.

1938. gadā “Gulbenes Balss” rakstīja, ka pagasts apvienojot 318 saimniecības ar 2188 iedzīvotājiem. Galvenā nodarbošanās bijusi graudkopība un linkopība.

30. gadu beigās Litenes kapos uzcelta jauna kapliča, 30. gadu beigās pagastā ierīkots elektrības tīkls no uzņēmēja Kambalas dzirnavām. Darbojušās dažādas biedrības. Litenes lauksaimniecības biedrība, Krājaizdevu sabiedrība, Uguns apdrošināšanas biedrība, lauksaimniecības mašīnu koplietošanas biedrība “Rūķis”, Litenes izglītības biedrība, lauksaimniecības biedrība “Darbs” un aizsargu organizācija.

Lielu piekrišanu ieguvusi jaunā lauksaimniecības biedrība, kuru vadījis biedrības priekšnieks B. Cepurītis. Tā rūpējusies par lauksaimnieku dzīves vajadzībām, rīkojot sanāksmes, priekšlasījumus un kursus. Biedrībā bijuši 130 biedri. Liteniešiem bijis savs tirgus laukums un traktieris “Blusa”.

Lielākie Litenes rūpniecības uzņēmumi 20. gadsimta 30. gadu nogalē bijuši St. Kambalas Litenes dzirnavas ar kokzāģētavu un vilnas vērptuvi, J. Baltiņa koku un dēļu pārstrādāšanas uzņēmums.

Bijis mēģinājums ap 1927. gadu atvērt Litenē linu fabriku, bijuši uzcelti šķūņi izejvielu glabāšanai, bet fabrika darbu neuzsāka.

1935. gadā Litenes pagastā izveidoja Latvijas armijas Latgales divīzijas vasara mācību nometņu kompleksu, kurā vairāki tūkstoši Latvijas armijas karavīru apguva šaušanas iemaņas un kaujas māku.

Pēc padomju okupācijas 1941. gada14. jūnijā armijas vasaras nometnē apcietināja ap 430 Latvijas armijas virsniekus. Tos, kuri izrādīja pretestību nošāva. Apcietinātos aizveda uz Gulbenes dzelzceļa staciju no kurienes sākās smagais ceļš uz Sibīriju un iznīcību. Aizvestos notiesāja par dzimtenes nodevību, daudzi gāja bojā necilvēcīgos apstākļos un smagā darbā.

Padomju okupācijas vara notikumus Litenē noklusēja. Nometnes vieta bija iznīcināta, 20. gadsimta 50. gados aizstādīta ar mežu. Patiesos notikumus nedrīkstēja pieminēt. Sākoties Atmodai 1988. gadā arheologi kopā ar kriminālspeciālistiem izpētīja Latvijas armijas vasara nometnes vietu. Atrastās nošautos karavīru mirstīgās atliekas pārapbedīja Litenes kapsētā 1989. gada 2. decembrī.

2001. gadā Litenes kapsētā atklāja memoriālu “Sāpju siena”. Padomju okupācijas laikā  Litenē tāpat kā citur Latvijā dibināja kolhozus ar raksturīgajiem nosaukumiem “Jaunais ceļš”, “Sarkanā zvaigzne”, “Pededze”, “Pededzes krasts”, “Padomju arājs”, “Vorošilova”, “Padomju armija”. 1950. gados Latvijā sākās kolhozu apvienošanās, 1957. gadā izveidojās padomju saimniecība “Litene”.

1951. gadā Litenē darbu uz Pededzes upes sāka spēkstaciju. Spēkstacijas darba mūžs bija īss 1953. gada pavasarī elektrostacija sabruka. Uz sabrukušās spēkstacijas sienas parādījās uzraksts “Dzimis 1951. gadā miris 1953.”

Litenes pagasta ģerbonī sudraba laukā attēlots ābeles celms ar zaļu atvasi, Litene vienmēr bijusi vieta kuras cilvēki atceras un glabā sava pagasta vēsturi.

Sagatavoja
Ineta Bauere
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja
Vēstures nodaļas vadītāja

Izmantotā literatūra:
J. Zvaigzne. Kas ir Litene?, 2006, 370.lpp.
J. Zvaigzne. Kas ir Litene?,2013, 378.lpp.
Brīvā Latvija: Apvienotā "Londonas Avīze" un "Latvija", Nr.29 (06.08.1990)
Brīvā Zeme, Nr.117 (29.05.1937)
Gulbenes Balss, Nr.43 (18.11.1938)
Ekonomists, Nr.15 (15.10.1920)
Latvija Amerikā, Nr.7 (18.02.1989)
Latvija Amerikā, Nr.26 (02.07.2011)
Mūsu Dzīve, Nr.2 (01.06.1965)
Padomju Jaunatne, Nr.231 (24.11.1949)
Sarkanais Stars Nr.110 (1950.g.15.09.)
https://www.la.lv/1988-gada-13-oktobri-sak-izmeklet-litenes-tragediju
https://arhivs.dzirkstele.lv/raksts/171630