Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja krājuma izstāde

Izstāde slēgta!

Vecgulbenes etnogrāfiskais tautas tērps

Vidzemes tautas tērpi liekas vienkārši, bet ieskatoties tajos atklājas tautas radoša gara patiesais skaistums. Viskošākie apģērba gabali vidzemnieču tērpos ir brunči. Tie ir ļoti dažādi – svītraini, rūtaini, rakstaini.

Vidzemes lielākajā daļa valkāja ņieburus un jakas. Tos šuva no vienkrāsainas tumši zilas, zaļas, brūnas, pelēkas, melnas, arī baltas vilnas drānas.

Krekls darināts no balta linu auduma ar virsū šūtiem uzplečiem, garas piedurknes vaļējiem dūrgaliem, atlokāmu apkakli.

Jaunu meitu galvas rotas bija stikla pērlīšu vainagi. Visā Vidzemē precētas sievietes galvā lika tā saucamās sievas cepures, kas bija ieviesušās jau 18. gs. Cepures tika bagātīgi rotātas ar izšuvumiem.

Vidzemnieces garos svārkus apjoza ar pītām vai austām svītrainām un ziedainām jostām.

Vidzemes villaines. 20. gs. sākums

Villaines ir uzskatāmas par vienu no mākslinieciski augstvērtīgākajiem latviešu tautas mākslas darinājumiem. Villaines uzsedza stūriski saliktas, uz abiem pleciem. Villaini auda no krāsotas vilnas. Villaines bija ar īsām, krāsainām bārkstīm, kā arī ar garām, savītām bārkstīm.

Vidzemes tradicionālās šatiera segas

Vidzemes segu izgatavošanas tradīcijas veidojušas no 19. gs. 60. gadiem līdz 20. gs. 40. gadiem. Gandrīz katrā mājā lielākais greznums, ar ko lepojās un ko rādīja bija austas segas. Tieši Vidzemes šatieru segās izmanto dažādas pasaules krāsas un toņus. No pelēkiem šatieriem pelēkā joslā līdz spilgtai, sulīgai krāsai. Šatiertehnika – vienas krāsas pakāpeniska nokrāsa pārejas. Vidzemes segās ir sastopama ļoti liela dažādība svītru joslu iekšējā kompozīcijā, bet ne krāsu dažādībā.

Sagatavoja
Alīna Kirijenko
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja
Krājuma nodaļas vadītāja

Dalies: