Maijs, silta pavasara saule, ziedoši dārzi, pirmais vasarīgais siltums. Cilvēki dodas dabā, atpūšas, bauda sauli. Iespējams, ka tāds pavasaris bija arī pirms 100 gadiem, kad 1920. gada 1. maijā uz savu pirmo sēdi Rīgā  Bruņniecības namā tagadējā Saeimas ēkā sanāca Satversmes sapulce .

Enciklopēdijā pie vārdiem Satversme un Satversmes sapulce  sniegtas sekojošas ziņas: Satversme –  Kronvaldu Ata darināts jaunvārds ar nozīmi pamatlikums jeb konstitūcija. Satversmes sapulce vēlēta pārstāvnieciska institūcija ar mērķi noteikt valsts iekārtu un izstrādāt pamatlikumu (Nacionālā enciklopēdija).

Kad 1920. gada 1. februārī stājās spēkā pamiera līgums starp Latviju un Padomju Krieviju un Pagaidu valdība pilda solīto, izsludināja  Satversmes sapulces vēlēšanas 1920. gada 17. un 18. aprīli.

Latvijā sākās aktīva gatavošanās vēlēšanām. Politikās partijas rīkoja  vēlēšanu sanāksmes, tikšanās, informēja, pārliecināja, aģitēja. Pirms vēlēšanu laikā bija arī  dramatiski notikumi. Atentātu  pret Zemnieku savienības līderi Kārli Ulmani pa ceļam no Jaungulbenes uz vēlēšanu sapulci Lubānā 1920. gada aprīlī sarīkoja no Padomju Krievijas iesūtīta diversantu grupa. Uz vēlēšanu sapulci premjers paspēja ar kavēšanos, Cēsīs 19. martā tika ievainots Tautas Padomes un Satversmes sapulces loceklis, sociāldemokrāts Kārlis Kurzemnieks .

Satversmes sapulces vēlēšanas notika visā Latvijas teritorijā, izņemot tos apvidus,  kuri uz laiku atradās Igaunijas, Lietuvas, Polijas armijas.

Vēlēšanas bija vienlīdzīgas, tiešas, aizklātas, proporcionālas. Tiesības vēlēt bija abu dzimumu pilsoņiem, kuri sasnieguši 21 gada vecumu. Par Satversmes sapulces delegātu varēja kļūt Latvijas pilsonis vai pilsone, kā to noteica 1919. gada Pavalstniecības likums. Satversmes sapulcē ievēlēja 150 tautas pārstāvjus un 1920. gada rudenī vēl 2 no apvidiem, kuros vēlēšanu laikā atradās svešu valstu armijas. Līdz ar to kopējais Satversmes sapulces locekļu skaits pieauga līdz 152. Ļoti augsta bija vēlētāju aktivitāte 84,88% . Piemēram, Vecgulbenē savas balsis par Satversmes sapulces deputātiem nodeva 22438 vēlētāju jeb 82%, Jaungulbenē 85%, Litenē 91%, Galgauskā 80%, Druvienā 87%, Sinolē 84% (Valsts Statistikas pārvalde. Satversmes sapulces vēlēšanu rezultāti. R.1920.). Lielāko pārstāvju skaitu ieguva sociāldemokrāti – 57 vietas, nākamā bija  Zemnieku savienība ar 26 deputātiem.

Satversmes sapulces svinīgo sēdi 1920. gada 1. maijā atklāja Tautas Padomes priekšsēdētājs Jānis Čakste. Satversmes sapulces locekļi ievēlēja Jāni Čaksti par Satversmes sapulces prezidentu. 5. maijā  Satversmes sapulce izveidoja komisiju pamatlikuma izstrādei. Komisiju vadīja sociāldemokrāts Marģers Skujenieks, tajā darbojās 26 locekļi.

Ļoti būtisks Latvijas valsts pastāvēšanai un nākotnei bija agrārais jautājums, kura risināšanai izveidoja komisiju 40 cilvēku sastāvā. Bija jāpieņem gudri lēmumi un jāatbild uz jautājumiem, cik lielas zemes platības piešķiramas prasītājiem, vai zeme dodama par samaksu vai bez, vai muižniekiem par zemes atsavināšanu jāizmaksā kompensācijas. Agrārās komisijas darbībā dalību ņēma novadnieks, rancēnietis, Tautas Padomes  un  Satversmes sapulces delegāts, vairāku Saeimu loceklis, vēlākais zemkopības ministrs Ernests Bauers  (1882.- 1926.) 1910.g. beidzis Halles Lauksaimniecības institūtu Vācijā. 1911.g. bijis Latviešu Lauksaimniecības centrālbiedrības lektors, 1913.g. piedalījies laikraksta “Līdums” dibināšanā, žurnāla Latvijas Lauksaimnieks un Mazsaimnieks redaktors, no  1923. janvāra  – 1924. decembrim Latvijas zemkopības ministrs, grāmatu par lauksaimniecību autors. Viņš uzskatīja, ka muižniekiem piederošās zemes jāatsavina bez atlīdzības, sedzot vienīgi zemes grāmatās ierakstītos parādus, pie kam tikai tādos apmēros, kas nepārsniedz zemes vērtību”. (R.Treijs. Pie saknēm. Latvijas valsts un tās vīri. Latvijas Vēstnesis. 19.05.1998., Nr. 138/141)

Sapulces organizatoriskos jautājumus risināja Kārtības rullis, kuru pieņēma 1920. gada 12. oktobrī. Tas noteica, ka Satversmes sapulces sēdes ir atklātas, bet pēc pieprasījuma, deputāti varēja lemt par slēgto sēžu noturēšanu. Likumprojektus apsprieda trīs lasījumos, steidzamos divos lasījumos. Visus pieņemtos likumus publicēja Valdības Vēstnesī. Nedaudz neparasti noritēja balsošana. Deputāti balsoja, pieceļoties kājās vai paliekot sēžot. Nereti notika balsošana ar “kājām” izejot pa “par’’ durvīm vai “pret” durvīm. Kārtības rullis liedza deputātiem savas runas nolasīt. Ja bez nopietna iemesla tika kavēta sēde, bija jāmaksā sods 10% apmērā no mēneša algas.

Satversmes sapulce strādāja līdz 1922. gada 7. novembrim, kad darbību uzsāka 1. Saeima. 1. maijs ir noteikts par valsts svētku dienu un oficiālu brīvdienu, kā to paredz likums “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”.