Ludolfam Libertam – 125
Mākslinieks, kurš guvis pirmos bērnības iespaidus gleznainajā Tirzas lejā, mācījies, iedvesmojies no izcilā novadnieka Jūlija Madernieka. Inscenējis ap 70 operu, baleta un operešu izrāžu Latvijas Nacionālajā operā un Liepājas operā, Nacionālajā teātrī, kā arī vairākos operas namos Dānijā, Zviedrijā, Lietuvā un Somijā.
Dzīves laikā sarīkojis vairāk nekā 11 personālizstāžu ASV, dāvinājis savu darbu ASV 34. prezidentam, viņa darbi izsolīti prestižos izsoļu namos, gleznas atrodas dažādu pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās Latvijā un pasaulē. Scenogrāfs un gleznotājs Ludolfs Liberts.
Ludolfs piedzimst Tirzā 1895.gadā. Tirza kļuvusi par šūpuli nevienam vien kultūras un mākslas darbiniekam. Tēvs ir muižas alus pagraba pārzinis, māte vada ģimenes saimniecību.
Varbūt gleznainā apkārtne, skaistie Tirzas lejas skati, Tirzas muižas nams, kurā zēnam ļauts ieskatīties, ir pirmie iespaidi , kas veidojuši mākslinieku. Ludolfam jau jaunos gados patika grāmatas ar attēliem un zīmēšana. Skolas gaitas Ludolfs uzsāk 1902. gadā Vecgulbenes mācītājmuižas pagasta skolā, tad seko mācības Ļaudonas pagasta un draudzes skolās. Uz Ļaudonu pārceļas Liberta vecāki. Ļaudonā Ludolfs satiek savā dzīvē nozīmīgus cilvēkus, arī Teodoru Reiteru. To pašu Reiteru, kurš slavenā kora dibinātājs. Reitera vadībā apgūtas pirmās nozīmīgākās iemaņas zīmēšanā. Ļaudonā Ludolfs satop arī gleznotāju Voldemāru Zeltiņu, kurš iesaka zēna vecākiem turpināt zēna skološanu zīmēšanā.
Ģimene pieņem lēmumu pārcelties uz Rīgu, Torņakalnu. Jaunais censonis dodas mācīties uz Ata Ķeniņa reālģimnāziju Rīgā, Elizabetes ielā. Skolā Ludolfs sastop novadnieku Jūliju Madernieku, kurš ne tikai māca zīmēšanu skolā, bet pieņem jaunekli savā zīmēšanas studijā, izrāda labvēlību un atbalstu gan kā talantīgam audzēknim, gan novadniekam.
Tālākās izglītības gaitas aizved jaunekli uz Maskavu. 1911. gadā Ludolfs iestājas Strogonova mākslas skolas tēlniecības nodaļā. Pēc draugu aicinājuma seko mācības Kazaņas mākslas skolā, tajā pašā gadā jauneklis kļūst par palīgu mākslas skolas pasniedzējam un Kazaņas operas dekoratoram Pāvelam Beņkovam. 1913. gadā Ludolfs jau patstāvīgi veic nelielus scenogrāfijas darbus operā.
Tad atgriešanās Maskavā, pirmais pasaules karš, ievainojumi, gūsts un tikai 1921. gadā atgriešanās Rīgā, Torņakalnā, pie vecākiem.
No 1923.-1932. gadam seko pasniedzēja darbs Latvijas Mākslas akadēmijā. 1923. gadā Rīgas Mākslas muzejā izstāde kopā ar Konrādu Ubānu. Tad operas scenogrāfa pienākumi Latvijas Nacionālajā operā līdz 1937. gadam.Viņa veidotās dekorācijas un kostīmi pārsteidza skatītājus ar krāsainību un spožu izpildījumu.
Liberts ir scenogrāfs-inscenētājs 70 operetēm, operām un baletiem. Izcilākie no meistara darbiem – V. A. Mocarta “Bēgšana no Seraja”; A. Kalniņa “Salinieki”; J. Mediņa “Sprīdītis”; P. Čaikovska balets “Riekstkodis”. Libertam atzinību izsaka gan Nacionālā opera un Liepājas opera, gan Nacionālais teātris un operas nami Dānijā, Zviedrijā (tur meistaru godināja ar Ziemeļu zvaigznes ordeni), Lietuvā, Bulgārijā, Horvātijā, Somijā, kur latvju dekorators tika uzaicināts kā pasaules klases autoritāte.
Šajā laikā būtiskas pārmaiņas arī personīgajā dzīvē, laulības ar operdziedātāju Alīdu Rebāni. Pārmaiņas personīgajā dzīvē ietekmēja mākslinieka glezniecības stilu. Ekspresionisma vietā nāk romantiski impresionistiski, sudrabaini gaiši darbi. Mākslinieks glezno Rīgas, Parīzes skatus, idilliskas tēvzemes ainavas, 1930. gadā viņš ceļoja uz Venēciju. Un šī pilsēta iemantoja meistara mīlestību un kļuva par gleznieciskās iedvesmas avotu. Meistars pamazām kļūst par kulta mākslinieku, viņa darbus cenšas iegādāties ikvienas.
Desmit gadus (1929-1939) Liberts piedalās mākslinieku apvienībā “Sadarbs”, ir tās priekšsēdētājs, sadarbojās arī ar Neatkarīgo mākslinieku apvienību un “Zaļās vārnas” biedriem.
Mākslinieks ir ļoti ražīgs un starpkaru periodā sarīko vismaz astoņas izstādes ne tikai Rīgā, bet arī citās Eiropas pilsētās. 1927. gadā iekārto Latvijas paviljonu starptautiskajai izstādei Parīzē. 1935. gadā Liberts kļuva par Valsts papīru spiestuves un naudas kaltuves direktoru.
Otrā pasaules kara gados meistars vadīja Figurālās glezniecības meistardarbnīcu (1942-1944). 1944. gadā meistars dodas bēgļu gaitās, sākumā apmeties Austrijā, kur sagaida kara noslēgumu. Austrijas daļa nonāk padomju okupācijas zonā, seko bēgšana uz Bādenes – Virtembergas zemi Eslingenē. Bēgļu nometnēs gleznojis temperas tehnikā.
1950. gadā mākslinieks ar sievu izceļo uz ASV un apmetas Ņujorkā. 1951. gadā sāk strādāt Ņujorkas pilsētas koledžā kā eļļas glezniecības klases vadītājs. 1953. gadā Amerikas latviešu apvienības pārstāvji kā pateicību ASV 34. prezidentam Dvaitam D. Eizenhaueram dāvina Ludolfa Liberta gleznu „Rīgas torņi”. Vēlāk darbu varēja aplūkot ASV prezidenta darba kabinetā Baltajā namā. Glezna kopā ar ASV prezidenta fotoportretu bija redzama uz slavenā žurnāla “Life” 1956. gada 12. marta numura vāka.
Amerikas laika darbos redzami gan lielpilsētas debesskrāpji, gan Centrālparka romantiskie motīvi, gan krāšņās Floridas ainavas un atmiņu vīzijas par Parīzi, Venēciju un Rīgu, gleznas par Bībeles tēmām. Daiļrades pēdējā posmā meistars realitāti tēlojis kā skatuvisku tēlu. Dzīvojot ASV mākslinieks turpina piedalīties izstādēs ASV.
Ludolfs Liberts miris 1959. gada 11. martā Ņujorkā, ASV.
Izmantotā literatūra:
Tirzas raksti. Tirza un tirzmalieši senāk un tagad. Nils Treijs.
Ludolfa Liberta bērnība un jaunības ceļi. Rakstu krājums. Tirzas attīstības biedrība. Tirza. 2018.
Guntis Švītiņš. Ludols Liberts. Mazā mākslas enciklopēdija. Rīga 1995.
Nacionālā enciklopēdija. [tiešsaite] [skatīts31 02 20] https://enciklopedija.lv/skirklis/55547-Ludolfs-Liberts
J.Borgs. Gleznotāja Liberta dzīve un darbi. [tiešsaite] [skatīts 28 03 20] https://www.rdmv.lv/lv/news/aktualitates-lv/iesakam/gleznotaja-ludolfa-liberta-dzive-un-darbi-
Latvijas pēdas pasaulē: Ludolfs Liberts – viens no izcilākajiem latviešu mākslas talantiem. [tiešsaite] [skatīts 30 03 20] https://www.latviesi.com/jaunumi/raksts/latvijas-pedas-pasaule-ludolfs-liberts-viens-no-izcilakajiem-latviesu-makslas-talantiem?gclid=EAIaIQobChMIttPxz9_J6AIVGaaaCh3Ob
Ludolfa Liberta izstāde Mūkusalas Mākslas salonā, 2014. gada marts.