Ekspozīcija apmeklētājiem slēgta! Gulbenes novada pašvaldība ir uzsākusi projekta “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana un energoefektivitātes uzlabošana Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja ēkā”, Nr. EKII-1.1/2, īstenošanu energoefektivitātes uzlabošanai Valsts nozīmes arhitektūras piemineklim Nr. 5009 “Oranžērija”, tagadējā Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja ēkai Pils ielā 3, Gulbenē.

Nav noslēpums, ka no Gulbenes novada  ir nākušas daudzas spilgtas un ievērojamas personības. Šī ekspozīcija ieved ievērojamāko novada mākslinieku pasaulē.

Oto Bērtiņš – pirmais latviešu cilmes profesionālais gleznotājs – portretists un figurālists. Latvijas 19.gadsimta glezniecības vēsturē ievērojams ar Beļģijā gūtu akadēmisko izglītību.
Jūlijs Madernieks – profesionāli lietišķās mākslas meistars, gleznotājs, grafiķis, pedagogs un mākslas kritiķis.
Jūlijs Straume – profesionāli lietišķās mākslas meistars un pedagogs, Kaukāza tautu lietišķās mākslas izaugsmes veicinātājs un muzeja izveidotājs.
Voldemārs Irbe – leģendārs pasteļglezniecības mākslinieks, kurš savos darbos attēlojis ainavas, sadzīviskās ainas, portretus un klusās dabas.
Leo Svemps – diplomēts jurists ar veiksmīgu advokāta karjeru, ilggadējs Mākslas akadēmijas rektors, Mākslinieku savienības valdes priekšsēdētājs, talantīgs, spožs un temperamentīgs gleznotājs, liela autoritāte savas paaudzes mākslinieku un mākslas studentu vidū. Izcils kluso dabu meistars, viens no šī žanra pamatlicējiem latviešu glezniecībā.
Ludolfs Liberts – izcils skatuves dekorāciju un kostīmu mākslinieks, režisors, gleznotājs un Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs.
Jānis Brekte – izcils latviešu akvarelists, viens no 20.gadsimta otrās puses populārākajiem un ražīgākajiem šī žanra māksliniekiem Latvijā.
Ilona Brekte – viena no spožākajām ziedu gleznotājām Latvijā, kura galvenokārt pievērsusies akvareļglezniecībai. Košās krāsas, ziedu un klusās dabas gleznojumiem piemīt dekorativitāte un tehniskā veiklība, darbi bieži vien lielformāta.
Indulis Ranka – izcils latviešu tēlnieks, viens no tiešās akmeņu kalšanas metodes ieviesējiem Latvijā. Viņa veidotie pieminekļi un skulptūras redzamas Latvijā, Japānā un Moldovā.
Pauls Duškins – Kalējs akvarelists un grafiķis, kas Eiropā radījis jaunu gleznieciski impresionistisku oforta manieri.
Ilga Vanaga – viena no dārza keramikas aizsācējām Latvijā un daudzu liela izmēra dekoratīvās keramikas kompozīciju autore.

Ekspozīcijā aplūkojami vairāki unikāli Jūlija Madernieka projektētie mēbeļu komplekti. Baltā tonējuma mēbeļu komplekts ir bijusi viesistabas iekārta no mākslinieka dzīvokļa Rīgā. Baltais mēbeļu komplekts iekļauts Latvijas Avīzes izdotajā „Latvijas novadu dārgumi” sarakstā un ticis atzīts par vienu no desmit vērtīgākajām Latvijas muzeju relikvijām un publicēts žurnāla “Ilustrētā pasaules vēsture” pielikumā “Dārgumi”.

Tumšā tonējuma Art Deco mēbeļu komplekts darināts pēc individuāla, izcilā latviešu komponista Emiļa Melngaiļa pasūtījuma.

2021. gada martā Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs saņēma pozitīvu vēsti no Valsts Kultūrkapitāla fonda – projekta “Divi Jūliji. Zvaigžņu siets” ietvaros ir piešķirti 16000 eiro, lai muzeja krājumu papildinātu ar lietišķās mākslas meistara Jūlija Madernieka dizaina mēbeļu ansambli. Mēbeļu ansamblī ietilpst trauku bufete, komplekts – galds ar 6 krēsliem, grāmatu skapis un drēbju skapis. Drēbju skapi un trauku bufeti rotā intarsijas jeb koka virsmas dekorācijas paņemiens, iestrādājot citu kokmateriālu, kas bija tam laikam populārs mēbeļu izgreznošanas veids. Interjera ansambļa pasūtītājs ir pedagogs un arhitektūras cienītājs Arnolds Vestmanis. Mēbeles kā individuāls pasūtījums pēc Madernieka dizaina izgatavotas 20.gs. 30. gados Jāņa Skultāna darbnīcā. “J.Skultāna rūpnieciski izgatavotās mēbeles nebija sērijveida produkcija, kā piemēram, tā laika vadošās Rūdolfa Vītola mēbeļu rūpniecības piedāvātais mēbeļu klāsts no kataloga modeļiem. Tās varēja būt līdzīgas pēc formas un dekoratīvajiem risinājumiem, bet atšķīrās ar individuāli izstrādātām niansēm, kas padara tās oriģinālas starp latviešu daiļamatniecības piemēriem,” savu atzinumu sniedz pētnieks Māris Stinkulis, kā arī kā piemēru norāda 1931. gada žurnāla Daile J. Skultāna mēbeļu rūpniecības reklāmu, kurā var atpazīt mēbeļu ansambļa līdzību ar konkrētajā darbnīcā izgatavoto krēslu atzveltnes formas un bufetes/skapju pildiņu ornamentāciju. Mēbeles savu mājvietu muzejā ir radušas pēc to pēdējā saimnieka – Arnolda Vestmaņa dēla Jāņa Vestmaņa – pēdējās gribas, ko izpildījusi viņa mazmeita Amanda Lazdiņa.

Ekspozīcijā aplūkojams vēl viens unikāls darbs – Ludolfa Liberta scenogrāfijas mets Ernsta Kršeneka operai “Džonijs uzspēlē”, kas daudzus gadus ticis uzskatīts par zudušu. Mets ar baltā tonējuma mēbeļu komplektu iekļauts Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta un Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonda izdotajā “Latvijas mākslas vēstures” V sējumā “Klasiskā modernisma un tradicionālisma periods. 1915–1940”.

Pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstam, Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs 2023. gadā ir papildinājis ekspozīciju ar vērtīgu krājuma priekšmetu – pēc lietišķās mākslas meistara Jūlija Straumes (1874-1970) meta darbnīcā “Sakta” 1941. gadā austu paklāju. Paklājs līdz restaurācijai būs pieejams apmeklētājiem. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja Tekstilmākslas un ādas mākslas kolekcijas glabātāja Rūta Rinka atzīst, ka “paklāja kompozīcija un ornamentālais zīmējums pārliecinoši atklāj autora radošo rokrakstu, kurā Kaukāzā gūtā pieredze, pētot šo tautu tekstilmākslas tradīcijas, savdabīgi savijas ar dabas un latviešu etnogrāfiskā ornamenta motīviem”. Rūta Rinka norāda, ka paklājā ieaustais gads un darbnīcas nosaukums ir reta un vērtīga vēstures liecība, kura atklāj nacionalizācijas procesus, kas skāra arī lietišķās mākslas un dizaina nozares.

Dalies: