Sveicam Lāčplēša dienā

Sveicam Lāčplēša dienā ar zīmīgu 11. novembra svinību atskatu, kas publicēts 1932. gada “Gulbenes Ziņās” Nr. 225.

Mācīsimies no bērniem.
(11. novembra svinību iespaidi Gulbenē)
Garnizona apmācības laukumā, pie mītnēm pulcējās karavīri un stājās parādes kārtībā – tiem bija svētku diena.
Šinī dienā no sabiedrības puses bija redzams ļoti iepriecinošs un apsveicams piemērs. Mazie draugi – organizēts bērnu pulciņš, augsti paceltiem sarkan-balt-sarkaniem karodziņiem rokās, soļoja gar parādes laukumu uz kritušo varoņu pieminekļa pusi. Tie bija vietējās aizsargu un aizsardžu organizācijas pirmskolas bērni, savu skolotāju un audzinātāju pavadībā.
Pie pieminekļa tie nolika vainagu sēri baltu krizantēmu un valsts krāsu dekorējumā. Izpildot šo ceremoniju, viens no mazajiem noskaitīja priekš mums lieliem cilvēkiem ļoti zīmīga satura patriotisku dziesmiņu:

“Sarkan-balt-sarkanie karogi, dodat mums sparu, dodat mums garu kā tajās dienās kad asinis lija, dzimteni brīvojot… Neļaujat neliešu kājām mīdīt asinīm slacīto, svētīto zemi…
Karogi lepnie! Nebeidzat plīvot, varoņu garam, dodat lai varam Latvijai dzīvot!”

Pēc parādes mazie audzinātāju uzdevumā, apsveica karavīrus un viņu priekšniecību Lāčplēša kara ordeņa svētkos. Vai no mazajiem bērniem nevarētu kaut ko mācīties?