Pieminot 1949. gada 25. martu, kad uz Sibīriju tika izsūtīti vairāk nekā 43 tūkstoši nevainīgu cilvēku, aicinām iepazīties ar Veras Drīzeles atmiņām par izsūtīšanu no Lizuma stacijas.

Atgriežoties mājā no skolas, jau pa gabalu redzu, ka ap māju staigā daži cilvēki formas tērpos. Man tuvojas krievu virsnieks ar lapu rokā. „Parakstieties, jūs tiekat pārvietoti.” Ja maniem vecākiem – 79 gadus vecajam slimajam tēvam, sirmai māmiņai, slimajai māsiņai jābrauc, tad, ja arī šīs lapas nebūtu, zinu: man jābūt tur, kur viņi. Bet mani bērni: Baiba – 11 gadi, Modris – 10 gadi – vēl gultās. Ieeju māmiņas istabā. Viņa drebošām rokām ģērbj papu… Sirds tik nežēlīgi sāp. Mans labais tēvs… Viņš vienmēr teica ”Kur mans tēvs un tēvu tēvi sviedrus lējuši, es te esmu piedzimis un te arī apgulšos, kad spēki būs galā.”

Kaut debesis šai brīdī sagrūtu! Bet nekas nenotiek – braucam. Tur sēž papa, māmiņa, slimā māsiņa. Mūsu zirdziņš Strauja vedīs mani ar bērniem… Šķīdoņa. Zirgi iet lēni, lēni. Garais „bēru gājiens” palielinās: no sānu ceļiem pievienojas vēl un vēl pajūgi. Pie Lizuma stacijas redzams nepārskatāmi garš „lopu vāģu” sastāvs (..): nav vairs sarunu, tikai vaidi, sirdi plosošas raudas (..). Ir tāds cilvēku pārblīvējums, ka nevar pakustēties. Braukt sākam otras dienas vakarā. 27. martā 1949. gadā vakarā pārbraucam mūsu mīļās Latvijas robežu.

Vera Drīzele

Veras Drīzeles atmiņas apkopotas pirmajā atmiņu un dokumentu krājumā “Es sapni par dzimteni pagalvī likšu”, Latvieši padomju vergu nometnēs un izsūtījumā, kas izdots 1993. gadā.

1949. gada lēmums par “kulaku” ģimeņu izsūtīšanu ārpus Latvijas dokumentu krājumā “Okupācijas varu politika Latvijā 1939-1991”:

Skaidrojums par kulaku (budžu) saimniecību pazīmēm, kuras tika noteiktas 1947. gadā:

1947. gada 27. augustā Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Ministru padomes priekšsēdētājs V. Lācis un Ministru padomes lietu pārvaldnieks I. Bastins parakstīja lēmumu Nr. 761 „Par budžu saimniecību pazīmēm un kādā kārtībā tām uzliekami nodokļi”, kurā bija teikts: „Saskaņā ar PSR Savienības Ministru padomes 1947. gada 17. augusta lēmumu Nr. 2874 un Latvijas PSR Ministru padomes 1947. gada 27. augusta lēmumu Nr. 760 „Par nodokļu uzlikšanu Latvijas PSR zemnieku saimniecībām” Latvijas PSR Ministru padome nolemj:
1. Par budžu saimniecībām uzskatīt tās saimniecības, kurām pēc Latvijas PSR teritorijas atbrīvošanas no vācu okupācijas bijusi viena vai vairākas šādas pazīmes:
a) pastāvīgi nodarbināja vai nodarbina algotu darba spēku lauksaimniecībā vai rūpniecībā,
b) sistemātiski nodarbināja vai nodarbina sezonas vai dienas strādniekus lauksaimniecībā vai rūpniecībā,
c) sistemātiski izmantoja citu pilsoņu darba spēku: uz ļoti smagiem noteikumiem liekot atstrādāt par aizdotajiem zirgiem, produktiem, sēklu vai lauksaimniecības mašīnām, 
d) sistemātiski saņēma ienākumus naudā vai graudā no tām piederošo komplicēto lauksaimniecības mašīnu [traktoru, lokomobiļu, komplicēto un puskomplicēto kuļmašīnu] izmantošanas citās saimniecībās, 
e) sistemātiski saņēma vai saņem ienākumus no dzirnavām, sviesta kuļmucas, grūbu gaņģa vai kāda cita uzņēmuma, ko darbina ar mehānisku, ūdens vai tvaika spēku, kā arī no minēto uzņēmumu iznomāšanas, 
f) saņēma vai saņem ienākumus no iepirkšanas, atkalpārdošanas vai augļošanas.
2. Budžu saimniecībām pieskaitīt arī tās saimniecības, kas Latvijas PSR teritorijās okupācijas laikā paņēma sev atpakaļ zemi vai mantu, kas tām bija nacionalizēta 1940.-1941. g. zemes reformā un atkal atsavināta zemes reformā pēc Latvijas PSR  teritorijas atbrīvošanas no vācu okupācijas, kā arī vācu fašistisko okupantu aktīvo atbalstītāju saimniecības.
Dalies: