Patiesībā ar vārdu Litenes vasaras armijas nometnes vieta nereti saprot divas dažādas nometnes – Latvijas armijas Litenes nometni un Ostroviešu nometni. Mācību poligons un nometne Litenē ierīkoti 30. gadu vidū. Sākumā kā telšu pilsētiņa vēlāk kā ēku komplekss ar vasaras mājiņām un citām nepieciešamajām celtnēm. „Bija radīti apstākļi, lai vasarās nometnē uzturētos viens vai vairāki Latvijas armijas pulki.” (J. Zvaigzne. Kas ir Litene? 204. – 233. lpp.)

Otra vasaras nometnes vieta „Ostrovieši” atradās pie „Ostroviešu” mājām Pededzes upes līčos 10 km no Litenes centra un 14 km no Gulbenes, Vecgulbenes, tagad Stradu pagasta teritorijā, bet šaujamlauks ir iestiepies Balvu novadā Kubulu un Rugāju pagasta daļās. ( J.Zvaigzne. Kas ir Litene? 217. lpp.) Kara mākslā „Ostroviešu” nometnē vingrinājās lidotāji, sapieri un izlūki, Litenē – strēlnieki un artilēristi. Abas nometnes savienoja ceļš. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā Latvijas armijas vienības iekļāva Sarkanās armijas 24. teritoriālajā strēlnieku korpusā. (J.Zvaigzne. Kas ir Litene? 219.lpp.)

“Ostroviešu” nometnes foto no Gulbenes novada pašvaldības aģentūras “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs”.

1941. gada 1. jūnijā vasaras nometnē Litenē izvietoja 183. strēlnieku divīziju, bet „Ostroviešos” 181. divīziju. Traģisks abām nometnēm bija 1941. gada 14. jūnija rīts, abas nometnes ielenca Iekšlietu tautas komisariāta karaspēks.

No N. Priedīša atmiņām par „Ostroviešu” nometni: „14. jūnijā ap pulksten astoņiem no rīta gar mežniecību Gulbenes virzienā aizbrauca trīs smagās automašīnas pilnas ar virsniekiem. Kāds virsnieks izmeta zīmīti kaimiņu “Stradu” mājas dārzā, kur bija apmetusies viņa sieva. „Mēs nojaušam, ka mūs aizved uz neatgriešanos.”

Nometnē no rīta bija sapulcināti virsnieki un izsaukti vairāku vārdi, kuriem esot jābrauc uz lauka apmācībām, pārējiem apmācības būšot citu reizi. Ieroči neesot jāņem līdzi, tikai apvidus kartes. Četrus kilometrus no Gulbenes,  kādus 200 metrus no ceļa ir neliels mežiņš ar klaju laukumu vidū. Visapkārt mežiņam apbruņoti krievu karavīri bija novietojušies grāvjos vai sēdēja uz tīruma. Nokāpu no divriteņa, lai vērotu kas te notiek, bet krievi man pavēlēja tūliņ pazust no šejienes. Turpināju ceļu uz Gulbeni. Izrādījās, ka automašīnas ar virsniekiem bija iebrauktas meža klajumiņā, kur tās sagaidījuši krievi. Pavēlēts izkāpt. Tad viens no augstākajiem virsniekiem uzsaucis: „Ruki verh”. Šinī brīdī divi latviešu virsnieki šāvuši uz krieviem. Nošauts galvenais poļitruks (ideoloģiski politiskā darba vadītājs Sarkanajā armijā), bet arī abi šāvēji nonāvēti. Latviešu virsniekiem sasietas rokas uz muguras un tie sasēdināti sagatavotajās automašīnās pa trim rindā ar muguru pret šofera būdu Pārējā auto daļā novietota bruņota sardze. Tos aizveda uz Gulbenes staciju un sadzina aizrestotos preču vagonos, kuru toreiz Gulbenes stacijā bija garas rindas. Nepārtraukti stacijā plūda smagās mašīnas ar arestētiem patriotiem un viņu ģimenēm. Vagoni ar virsniekiem bija aizsūtīti projām tajā pašā dienā. Tā viņus aizveda uz ciešanām un nāvi.” (Meža Vēstis Nr.135, 01.12.1968)

Pieminot traģiskos notikumus, Latvijas armijas Litenes nometnes vieta ir sakārtota, uzstādīts skatu tornis, ierīkota ugunskura vieta, soli, izvietota informācija par notikumiem 1941. gada vasarā. Par tradīciju kļuvusi Latvijas armijas virsnieku, Latvijas  Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadetu un jaunsargu vasaras nometnes Litenē. “Ostroviešu” nometnes vieta ir grūtāk atrodama, cerams ar laiku arī šī vieta tiks iezīmēta dabā.

Sagatavojusi
Ineta Bauere
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja
Vēstures nodaļas vadītāja

Dalies: