“Baltijas  ceļš” – īpašs notikums ne tikai Baltijas tautu vēsturē, bet arī Eiropas un pasaules vēsturē?

1989. gada 23. augustā Baltijā ieradās Rietumu žurnālisti, lai stāstītu, rakstītu par akciju “Baltijas ceļš” saviem klausītājiem un lasītājiem.

Akcija sākās 23. augusta vakarā, kad triju Baltijas republiku galvaspilsētas Tallinu -Rīgu -Viļņu vienoja cilvēki sadodoties rokās un  atgādinot par notikumiem pirms 50 gadiem tālajā 1939. gada 23. augustā, kad Maskavā tika lemti triju Baltijas valstu  un Somijas likteņi, parakstīta slepena vienošanās  starp Padomju Savienību un Vāciju, sadalot Austrumeiropu PSRS un Vācijas interešu zonās.

Akciju “Baltijas ceļš” organizēja triju republiku Igaunijas, Latvijas, Lietuvas nacionālās kustības. Latvijā akciju vadīja Tautas fronte, kura atbildēja par cilvēku  ķēdi, sadodoties rokās  uz Latvijas ceļiem  cauri visai Latvijai  no Neijas pie Igaunijas robežas līdz Pasvālei  Lietuvā.

Foto – karte, kurā iezīmēts Latvijas posms.
https://www.la.lv/baltijas-celu-soreiz-veidos-socialajos-tiklos-2

Akcijai aizsākās noteiktā laikā 23. augustā plkst. 19:00. Gulbenes Tautas frontes nodaļa organizēja cilvēku sadošanos rokās  uz Valmieras -Rūjienas ceļa no Sauļiem līdz Rencēniem.
No gulbeniešu akcijas “Baltijas ceļa “ dalībnieku atmiņām:

“Baltijas ceļa” akcija visiem šķita svinīga un ārkārtīgi nozīmīga. Liels prieks bija par to, ka vienotajā cilvēku ķēdē stāvēja arī paziņas, radi,  draugi no citām valstīm.

M. Ilgaža, “Baltijas ceļš” – vienotība uz visiem laikiem”; I. Balode, Dzirkstele, 2014. gada 22. augusts.
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja krājums Nr. plg 3400/1

Lai nekur ķēdē nerastos pārrāvums lejasciemiešiem līdzi bija sarkanbaltsarkanas lentītes, lai zinātu, kas notiek citās Latvijas vietās, līdzi ņemti arī radiouztvērēji.

M.Ilgaža “Baltijas ceļš “ – vienotība uz visiem laikiem”; S. Mednis, Dzirkstele, 2014. gada 22. augusts.
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja krājums Nr. GVMM 24928

Nevaru runāt par visu “Baltijas ceļu” taču tur, kur atradās daļa no rajona ļaudīm ( sinolieši, lizumieši, gulbenieši) dzīvajā ķēdē nekādi pārrāvumi nebija.

J. Zeibārts, Gulbenes  novada bibliotēkas mājas lapa.

Atpakaļceļā daudzi akcijas dalībnieki, emociju saviļņoti, piestājuši Gaujas krastā, kur skanējušas dziesmas, raisījušās sarunas un deguši ugunskuri.

M. Ilgaža, “Baltijas ceļš “ – vienotība uz visiem laikiem”; I. Balode, Dzirkstele, 2014. gada 22. augusts.
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja krājums Nr. GVMM 21138

Akcija “ Baltijas ceļš”  sasniedza izvirzīto mērķi. Tas bija notikums, kas pievērsa pasaules uzmanību notikušajai netaisnībai un  piespieda pasludināt PSRS Tautas deputātu kongresu 1989. gada 24. decembrī  Vācijas un PSRS līgumu  un slepenos protokolus par spēkā neesošiem, pasaules prese pievērsa īpašu uzmanību Baltijai un atspoguļoja to nozīmīgākajos preses izdevumos.
Baltijas tautas apliecināja savu gribu un mērķu vienotību ceļā uz neatkarību.

Aicinām muzejā bez maksas aplūkot Askolda Saulīša filmu “Baltijas brīvības ceļš”. Filmā atspoguļoti notikumi, kas saistīti ar Baltijas valstu nostāšanos uz vienas vēsturiskās attīstības ceļa uzreiz kopš neatkarības proklamēšanas 20. gadsimta sākumā un tajā izmantoti līdz tai nepublicēti videomateriāli no Igaunijas un Lietuvas arhīviem. Filmas garums 52 minūtes.

Dalies: