Senie latvieši februāri sauca par sveču mēnesi. Sveču dienu (2. februāri) sauca arī par deramdienu. Senāk baznīcēni tad gājuši baznīcā, tādēļ šī diena nosaukta par sveču dienu, kuru svin svecēm un skaliem. Šai dienai jālej sveces, lai tās gaiši degtu un jāvāra bieza putra, lai pienam būtu biezs krējums.

Šajā dienā nemēdza daudz strādāt un daudz gulēt. Pēc senajiem ticējumiem sveču dienā nedrīkstot šūt, jo tad kāpostiem būšot caurumainas lapas, nedrīkstot vērpt, lai aitas un cūkas negrieztos riņķī, nedrīkstot adīt, lai lopi krūmos acis neizdurtu.

Sveču dienā jāsmejas, lai būtu jautrs un labs gads.

Apskatīsim senču krātos dabas vērojumus un laika prognozes:

  • Ja sveču dienā salst – būs auksts pavasaris.
  • Ja sveču dienā silts – būs agrs pavasaris.
  • Ja sveču dienā pil pažobeles – būs jauks pavasaris.
  • Ja sveču dienā aizputināti ceļi – būs lieli pavasara plūdi.
  • Ja sveču dienā ilgi saule – būs slikts siena laiks.
  • Ja sveču diena miglaina – būs lietaina vasara.
  • Ja sveču dienā snieg vai putina – būs silta un lietaina vasara.
  • Ja sveču dienā daudz snieg – būs daudz sēņu.

Februārim bija arī savas laimīgas dienas: 7., 12. un 29. diena un arī nelaimīgas dienas: 8., 15., 17. februāris.

Aicinām ielūkoties muzeja krājumā, lai apskatītu priekšmetus, kas saistās ar svecēm, sveču dedzināšanu un sveču liešanu:

Sagatavoja
Alīna Kirijenko
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja
Krājuma nodaļas vadītāja

Izmantotie materiāli:
http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:703|article:DIVL239|query:diena%20dienas%20febru%C4%81ris%20Sve%C4%8Du%20dien%C4%81%202%20febru%C4%81r%C4%AB%20
http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:152510|article:DIVL345|query:2%20FEBRU%C4%80RIS%20SVE%C4%8CU%20DIENA%20
http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:588670|article:DIVL383|query:Sve%C4%8Du%20diena%202%20febru%C4%81ris%20dienu%20dienas%20
Dalies: