Izglītības iestādes Stradu pagastā
Stradu pamatskola
Skola cauri laikiem bijusi katra pagasta dzīvības uzturētāja. Tā tas bijis arī Stradu pagastā. Par Stradu pagasta skolu zināms, ka tā celta pēc Heinriha fon Volfa ierosinājuma un ar viņa atbalstu. Ēkas būvniecība uzsākta 1875. gadā pabeigta 1876. gadā. Zemnieku bērni trīs gados skolā ieguvuši pamatizglītību.
Skolā mācījušies zemnieku bērni no plašas apkārtnes. Vienā telpā zinības apguvuši dažādu vecumu audzēkņi. Katrai klasei piederīgie sēdējuši pa solu rindām. Ēkas otrajā stāvā atradušās meiteņu un zēnu guļamistabas un ēdamistaba. Skolas galā bijuši skolotāja kambari, tālāk pagalmā saimniecības telpas, kūts un šķūnis.
Stradu skolas pirmais pārzinis bijis Andrejs Dunka, kurš ar barona Volfa atbalstu beidzis Valkas skolotāju semināru. Pēc Dunkas nākamais skolas pārzinis Pēteris Pinne strādājis no 1912. gada līdz 1923. gadam, skolotāja tiesības arī ieguvis Valkas skolotāju seminārā. No 1923. gada līdz 1935. gadam skolu vadījis Pēteris Pupuriņš, pēc tam Pēteris Vēciņš. 20., 30 . gados skolai bijušas jau četras klases. Ar 1944./1945. gadu skola darbojusies kā sešklasīgā pamatskola.
1946. gadā padomju vara nomainījusi skolas nosaukumu. No Stradu Krustaskolas tā kļuvusi par Vecgulbenes pagasta Stradu septiņgadīgo skolu. Pieaugot skolēnu skaitam 1954. gadā uz vecās kūts pamatiem uzcelta piebūve sporta zālei, ēdamtelpām un virtuvei. 1957. gadā tā paplašināta ierīkojot skolas internātu, bet 1961. gadā izveidojot skolas kokapstrādes darbnīcu, noliktavu un dzīvokļus skolotājiem un skolas darbiniekiem.
1961./1962. mācību gadā skola darbu uzsākusi kā Stradu astoņgadīgā skola, no 1989. gada nosaukums bijis Stradu deviņgadīgā skola, bet no 1992. gada saukta par Stradu pamatskola. 2008. gadā skolu slēdza nepietiekamā skolēnu skaita dēļ.
20. gadsimta 90. gados Stradu pagasta Stāķos sāka darboties otra pagasta pamatskola.
Stāķu pamatskola
Stāķu pamatskola ir viena no jaunākajām mācību iestādēm Gulbenes novadā. 1994. gadā tā uzsāka darbu kā sākumskola, no 1995. gada 1. septembra turpināja darbu kā pamatskola. Lai skolu atvērtu bija jāpārveido padomju laika meliorācijas uzņēmuma telpas. Iekārtot klases un citas telpas palīdzēja trīs sievietes: arhitekte, dizainere un māksliniece M. Levina , M. Matuzēne, I. Žgute. Skola joprojām sekmīgi darbojas un nodrošina izglītojamajiem plašas izglītības iespējas .
Stradu pagasta bērnudārzs
Stradu ciema apvienoto bērnudārzu atvēra 1976. gada 3. martā. Bērnudārza celtniecība uzsākta jau 1971. gadā pabeigta 1975. gada nogalē.
“Telpās izvietoja mēbeles, interjeru papildināja ar zīmējumiem un attēliem, kas rosināja bērnu fantāziju, iekārtoja rotaļlietu stūrīšus, vienuviet sakopoja galda spēles, pasaku grāmatiņas, gatavoja uzskates līdzekļus krāsu pazīšanai, ģeometrisko formu un lielumu izpratnei. Celtnieki darinājuši arī spilgti krāsainās īpatnējas formas rotaļu nojumītes, smilšu kasti un citus spēļu laukuma atribūtus.”1 Jaunajā bērnudārzā uzņēma 140 bērnus.
Naudas līdzekļus bērnudārza celtniecībai deva četras organizācijas: Staru sovhozs2, Kirova kolhozs3, ūdenssaimniecības celtniecības 11. pārvietojamā mehanizētā kolonna4, rajona patērētāju biedrība5.
Izglītības iestādei vairākkārt ticis mainīts nosaukums. Uzsākot darbu bērnudārza nosaukums bija Stradu ciema apvienotais bērnudārzs, no 1990. gada Stradu pagasta apvienotais bērnudārzs. 1993. gada tā ir Stāķu pirmskolas izglītības iestāde.
Sagatavoja
Ineta Bauere
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja
Vēstures nodaļas vadītāja
- Dzirkstele Nr. 39, 01.04.1976. ↩︎
- Sovhozs – valsts lauksaimniecības uzņēmums Padomju Savienībā ↩︎
- Kolhozs – kontrolēta lauksaimniecības kopsaimniecība Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā ↩︎
- Ūdenssaimniecības celtniecības 11. pārvietojamā mehanizētā kolonna – meliorācijas uzņēmums Padomju Latvijā ↩︎
- Patērētāju biedrību savienība – koordinējoša institūcija padomju Latvijā, kas īstenoja tirdzniecību un sabiedrisko ēdināšanu lauku apvidos un nodarbojas ar lauksaimniecības produktu un izejvielu sagādi ↩︎