Kad Dievs bija radījis pasauli un tautas, vārdu tautām nebija. Viņš teicis, ka katrai tautai vajagot sava vārda, bet nav zinājis, kādu katrai vārdu dot. Viņš teica, ka vārīšot ūdens katlu, tad zināšot, kā katru tautu saukšot…

Latvieši bijuši beidzamie. Ūdens bijis izvārīts. Dievs teicis, ka, kad metīšot putas zemē, tad redzēšot, kas būšot. Putām zemē krītot, iznācis: „Laks!” Dievs teicis: „Jūs sauks par latviešiem.” Tā Dievs iedevis katrai tautai savu vārdu.

Latviešu tautas teikas, 1991.g., Rīga, 341. lpp.

Radošais patriotisms Gulbenes novada Stradu pagastā

Barikāžu piemiņas laikā uzmanību pievēršam arī mūsu novada darbīgajiem ļaudīm. Mīlestība pret savu dzimto zemi jūtama ikviena iedzīvotāja radošajā veikumā un ir ar augstu pievienoto vērtību. Šoreiz aicinām ielūkoties Mirdzas Ozoliņas darinājumos no 20. gadsimta vidus:

Dalies: