Laimīgie gadi Jaungulbenes muižā
Jaungulbenes muižas centrs – plašs ēku komplekss ar kungu namu jeb pili, daudzām pamatīgi un gaumīgi būvētām saimniecības ēkām, plašu parku.
Zināms, ka kungu nams jeb pils 1878. gadā bijusi Tjūdoru neogotikas celtne. (Arhitektūras stils lauku muižu celtniecībā Anglijā 15. gadsimtā, kas atkal kļuva populārs 19. gadsimtā). Ēkas parādes puse bijusi simetriska ar paaugstinātu četrstūru torni centrā un vienādām sānu daļām. Virs ieejas pilī uzbūvēts augšstāva daļas izlaidums uz stabu balstiem jeb altāns, ko sadzīvē sauc par lieveni.
Piebraukšanai pie pils galvenās ieejas izveidots pacēlums jeb panduss. Pils jumta daļu rotājuši stilam raksturīgie zobiņi jeb dzeguļi. Nama noskaņa bijusi mainīga, parādes puse radījusi stingru pat drūmu iespaidu, bet aizmugurējā daļa, būvēta ar terasēm un kāpnēm, vairākiem izvirzījumiem. No tās pavēries skaists skats uz parku. Pēc Latvijas piļu arhitektūras pētnieku domām Jaungulbenes pils pirms pārbūves bijusi viena no skaistākajām Tjūdoru neogotikas stila celtnēm Latvijā, kas izskatā nedaudz atgādinājusi karalisko Vindzoras pili Londonā. Tomēr šādā izskatu nams nav saglabājis.
Pēdējais īpašnieks Pauls Gustavs Viktors fon Tranzē – Rozeneks (1853 – 1928) pili pārbūvējis piešķirot tai citu izskatu.
Tā kļuvusi lielāka, jo abos spārnos piebūvēti papildus apjomi. 1900. gadā rietumu galu pagarināja ar jaunu piebūvi, trīs gadus vēlāk ap 1903. gadu arī austrumu galā uzbūvēja greznu, plēstu laukakmeņu piebūvi ar smailu torni, kuram cauri stiepusies krāsns siltā ūdens rezervuāra apsildīšanai, kas atradies torņa augšējā stāvā. Bija mainījies arī piebrauktuves jeb gotiskā altāna izskats. To pārveidoja pusloka arkas (arhitektūras elements lokveida pārsegums uz balstiem) formā. Šādā veidā piebrauktuve labāk iederējās pils jaunajā izskatā.
Pauls Gustavs Viktors fon Tranzē – Rozeneks bijis kaislīgs kolekcionārs. Viņa uzmanību saistījuši īsti un patiesi mākslas darbi: gleznas, skulptūras un citi mākslas priekšmeti, kas lielā daudzumā bija atrodami pils telpās.
Daudzus no priekšmetiem pils saimnieks iegādājies ārzemēs un kļuvis par aizrautīgu austriešu gleznotāja, arī turīgu ļaužu dzīves stila modes radītāja Hansa Makarta (1840 – 1884) mākslas principu piekritēju.
Šos dzīves un mākslas principus Eiropā sāka dēvēt par makartismu. Makartismam bijuši raksturīgi dažādu laiku un mākslas stilu salikumi: mēbeles, gleznas, skulptūras, izbāzeņi, augi milzu podos, vāzes, marmora krūšutēli, krāšņi kokgriezuma paneļi, smagi aizkari, drapērijas, kulises un citi samta materiāli, kas izvietoti telpu interjeros. Tā bijuši iekārtoti arī Jaungulbenes pils interjeri.
Jaungulbenes muižā bijušas arī vairākas Hansa Makarta gleznas, kuras saimnieks iepircis izsolē Minhenē, piecas no tām veltītas Vāgnera vairāku daļu operai “Nībelungu gredzens”, pavisam Paulam Gustavam Viktoram bijuši deviņi Hansa Makarta darbi, kas kopā ar citām mākslas vērtībām vēlāk nonākušas fon Tranzē – Rozeneku ģimenes īpašumos Rīgā, pēc tam daļa kolekcijas kā dāvinājums nodots Rīgas Pilsētas muzejam un daļa pārņemta kā bezsaimnieka manta. No Paula Gustava Viktora fon Tranzē – Rozeneka mākslas kolekcijas 31 mākslas darbs ir saglabājies Latvijas Nacionālā mākslas muzeja īpašumā un nodoti mākslas muzeja “Rīgas Birža” pārraudzībā.
Mūža nogali Pauls Gustavs Viktors pavadīja Vācijā un daļu no atlikušās mākslas kolekcijas pārdevis izsolēs. Vairāki mākslas kolekcijas priekšmeti ir nonākuši muzejos un privātajās kolekcijās dažādās pasaules vietās.
Mākslas pētnieki un zinātāji uzskata, ka iespējams Jaungulbenes muižā Pauls Gustavs Viktors fon Tranzē – Rozeneks ģimenes un mākslas iedvesmots aizvadījis savas dzīves laimīgākos gadus.
Sagatavojusi Ineta Bauere,
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja
Vēstures nodaļas vadītāja
Izmantotā literatūra:
D. Bruģis. Historisma pilis Latvijā, 287.lpp.,1996.gads
D. Ozola. Jaungulbenes pils atmiņu stāsti.176.lpp.,2019.
I. Savicka. Unikāla pils ar savu vēsturi un atmiņām.” Dzirkstele”, 28.06.2019.
Latvijas Radio 3.Vai zināt, kas ir “Makarta stils” un kā tas saistīts ar Jaungulbenes muižu?