Latvijas armijas nometne Litenē 20. gadsimta 30. gadu vidū

Litenes vārds ir ierakstīts Latvijas vēsturē ar Latvijas armijas virsnieku traģisko likteni. 20.gadsimta 30.gadu vidū Litenē uzsāka Latvijas armijas vasaras nometnes ierīkošanu, karavīru pilsētiņu un šaušanas poligonu. Kā veidojās Latvijas armijas vasaras  nometne un kāda tā izskatījās, apraksta skolotājs Jānis Zvaigzne grāmatā “Kas ir Litene?”.

Litenes nometnē sākotnēji karavīri dzīvoja teltīs, vēlāk tika izbūvētas koka baraku tipa celtnes – kazarmas uz betona pamatiem (pāļiem). Vieta bija izvēlēta aiz Pededzes upes, pāri Pededzei tika uzcelts stiprs koka tilts. Vietu piemēroja dzīvošanai, mežā izcirta stigas, ierīkoja ceļus, uzbūvēja barakas armijas vajadzībām, izveidoja mācību poligonu.

“Pakāpeniski, gadu gaitā tapa plašs mācībām un sadzīvei nepieciešamo ēku komplekss, karavīru pilsētiņa. Tajā ietilpst glītu vasaras mājiņu vienādas rindas, virtuves, štābs, klubs ar elektrību, tualetes, pirts, maizes ceptuves un noliktavas, pagrabi, garāžas, ieroču, veļas, apavu labošanas darbnīcas. Pirmajā gadā nometne vēl nebija iekārtota un tad karavīri un virsnieki dzīvoja teltīs. Teritoriju starp tām rotāja no baltajām sūniņām izveidoti ziedi. Jau otrajā gadā ierīkoja puķu dobes. Laukumu pēc noteikta plāna šķērsoja celiņi un karavīri pa zālienu nestaigāja. Visi ceļi un celiņi bija ārkārtīgi tīri, bez nevienas zālītes, baltu smilti nokaisīti, vienmēr izravēti. Mastā lepni plīvoja Latvijas karogs.

Latvijas armijas nometne Litenē 20. gadsimta 30. gadu vidū

No ceļa varēja redzēt, ka nometne patiesi ir iekārtota gaumīgi un var lepoties ar īpašu sakoptību un skaistumu. Ik uz soļa valdīja izcila kārtība un tīrība. Priekšplānā skatam pavērās ar koku apšūtas dzeltenbrūnā eļļas krāsā krāsotas vienstāvu mājiņas – kazarmas. Bija 4-5 rindas, katrā ap 4-5 celtnēm, būves garums apmēram 20-30 metri. Tajās rūpīgi un pamatīgi gatavotas guļamās nāras divos stāvos, pa vidu telpai ejas. Bez karavīru mājām bijušas dažas mazākas mājas virsniekiem.

Otrajā gadā apmēram 3-4 km aiz nometnes ierīko šaujamlauku jeb poligonu izdegušā Sila daļā, poligons pēc stāstītā stiepies 9-10 km garumā. Nometni un poligonu šķir staigna pļava, pāri tai uzbūvēts aptuveni 400m garš pāļu ceļš gājējiem. Kara tehnikai bijis cits ceļš. Tā pamatu veidojuši no vietas blīvi noklāti zaru kūlīši. Tie nosegti ar zemes kārtu. Ceļus katru gadu uzlabo un nostiprina.

1959.gadā Dzērbenes virsmežniecība poligona teritoriju un apkārtni ap to 500 ha platībā  apstādīja  ar priedēm.(J. Zvaigzne, Kas ir Litene? 199.-209.lpp.).

Mūsdienas un nākotne

Pašlaik ir saglabājušies baraku pāļi, blindāžu  vietas, tranšejas. Kā vienīgā ēka no tā laika ir palicis pagrabs – pārtikas noliktava. Šī gada janvārī Lauku atbalsta dienests apstiprināja Gulbenes novada pašvaldības projektu “Latvijas armijas Litenes nometnes vietas labiekārtošana”. Projekta  gaitā tiks sakārtota Litenes nometnes vieta ar mērķi veicināt sabiedrības izglītošanu, uzlabot un dažādot  tūristu un iedzīvotāju kvalitatīvu brīvā laika pavadīšanas iespējas. Nometnes teritorijā ierīkos ugunskura vietu, uzstādīs koka solus un informatīvos stendus, izveidos karoga mastu ar skatu platformu.

Ineta Bauere

Vēstures nodaļas vadītāja

Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs