Stāmerienas pagasts (līdz 1882. g. Stāmeres pag.) dibināts 1867. gadā. Īsā laikā no 19. gadsimta sākumam līdz 19.gadsimta vidum iedzīvotāju skaits pagastā dubultojies (1822. gadā 814 iedzīvotāji, 1850. gadā 1380 iedzīvotāji). Jau 1891. gadā caur pagasta teritoriju tikusi ierīkota telefona līnija no Kalnienas muižas caur Stāmerienu uz Gulbeni. 20. gadsimta sākumā pēc dzelzceļa līnijas Stukmaņi- Gulbene- Alūksne- Valka atklāšanas (1903) strauji izaugusi pagasta daļa pie dzelzceļa stacijas.

Šaursliežu dzelzceļa stacijas fotogrāfija, 1930. gads

1913. gada “Rīgas Avīzē” par Stāmerienu lasāms – Stāmerienas pagastā ir pasta – telegrāfa nodaļa. Katru dienu pienāk divi pasta sūtījumi, pagasta ļaudis saņem otrās dienas laikrakstus no Rīgas, kā arī no Pēterburgas. Tuvākās apkārtnes saimnieki latvieši pastā saņem korespondenci, par ko gan jāmaksā 1 rublis par gadu, bet tad esot droši, ka nemētāsies vēstules un laikraksti pa pagasta mājas galdu.

Saimnieki pa lielai daļai Stāmerienā gruntnieki, nodarbojoties ar zemkopību un lopkopību, kā arī citas zemkopības nozares nav atstātas novārtā. Zeme stāmerieniešiem caurmērā laba, ja vien laicīgi apstrādājot un piedodot mākslīgos mēslus, tad jau zinājuši, ka darba pūliņi atmaksāsies.

Stāmerienieši bijuši lieli doršu (mencu) mīļotāji. Var teikt, ka maz bijis tādu saimnieku, kuram nebūtu laba paplašināta ābeļu dārza. Šinī ziņā īpaši bagāti bijis ap Puna krogu. Ar 1913. gada vasaru Stāmerienā bijušas grāmatu tirgotavas, te bijis arī kaut kas “zavodam1” līdzīgs, kurā izgatavojuši dažādus minerālūdeņus.

1915. gadā pagastā pieplūda daudz bēgļu no Kurzemes. Stāmerienā nodibinājuši bēgļu lazareti, ko pārzinājis ārsts Podiņš. Bijuši bēgļu ēdināšanas punkti, plosījusies lopu mutes un nagu sērga.

1916.-1917. gadā caur pagasta teritorijai ticis izbūvēts Sitas – Ieriķu dzelzceļš. 1917. gada novembra mēnesi, pēc lielinieku apvērsuma, pagastu pārvaldījusi lielinieciskā izpildu komiteja. 1918. gada beigās Stāmerienu okupējis vācu karaspēks. 1918. gada 2. decembrī lielinieki otrreiz ieņēmuši Stāmerienas pagastu  un ieveduši sarkano teroru, rekvizējuši lopus, pārtiku un naudu. Gulbenes tribunāls nošāvis  inteliģentākos pagasta pilsoņus. 1919. gada maijā pēc pagasta atbrīvošanas no lielinieku varas, pagasta kancelejā bijusi bēdīga aina. Inventārs izpostīts, salauzts. Arhīvs ar vecajiem un tekošajiem darba dokumentiem un grāmatām bijis sadedzināts. Kase tukša.

Vārgaļu dzirnavas 1930.gadi

Nodibinoties neatkarīgai Latvijas valstij kādreizējā Stāmerienas traktierī pie “Vārgaļu” dzirnavām ierīkojuši Stāmerienas pagasta namu, kas bijis iegūts no Valsts Zemju fonda agrārreformas ceļā. Ēka sākotnēji tikusi celta traktiera vajadzībām. Vārgaļos atradies pasta nams un dzelzceļa stacija “ Stāmeriena”. Toreiz par “Vārgļiem” tikušas sauktas 12 vecsaimniecības, kas atradušās kaimiņos dzelzceļa stacijas “Stāmeriena” jaunajai apbūvei, tāpēc apbūves gabalu īpašnieki ierosinājuši vietu pārdēvēt par “Stāmerienu”. 1930. gada decembrī ticis pieņemts lēmums un “Vārgaļi” pārsaukti par Stāmerienu, jo Stāmerienas pagasta padome un Madonas apriņķa valde atzinušas nosaukuma maiņu par vēlamu un lietderīgu.

Padomju okupācijas laiks iesācies ar daudz un dažādiem pārgrozījumiem agrāko pagastu teritorijās. Pārgrozījumi notikuši pievienojot un atdalot dažādu ciemu, padomju saimniecību un kolhozu zemes. Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja krājuma glabājas materiāli no Alūksnes zonālā arhīva par ciemu izveidošanu.

1945. gadā Stāmerienas pagastā bijuši divi ciemi – Stāmerienas ciems un Lejas ciems, abi ciemi ietilpuši Stāmerienas pagastā. Lejas ciems 1954. gada jūnijā likvidēts un pievienots Vecgulbenes ciemam.

Ekrānuzņēmums, karte 1947. gads
Stāmerienas pagasta karte, 1947. gads

1954. gadā Stāmerienas ciemam ticis pievienots Kalnienas ciems, 1960. gadā pievienota daļa Vecgulbenes ciema teritorijas, vēl pēc pieciem gadiem padomju saimniecības “Stāmeriena” daļa. 1973. gadā Vecgulbenes ciems ticis likvidēts un daļa no Vecgulbenes ciema atkal tikusi pievienota Stāmerienas ciemam.

Teritoriālās izmaiņas turpinājušās arī 1977. gadā, kad Stāmerienas ciemam pievienojuši daļu Annas ciema teritorijas savukārt daļu no Stāmerienas ciema teritorijas piegriezta Annas ciemam un Stradu ciemam. 1990. gadā Stāmerienas ciems ticis reorganizēts un pārdēvēts par pagastu. 2009. gadā Stāmerienas pagastu kā administratīva teritorija tikusi iekļauta Gulbenes novadā.

  1. zavods – fabrika ↩︎

Sagatavoja
Ineta Bauere
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja
Vēstures nodaļas vadītāja

Izmantotā literatūra:
GVNM 183,Alūksnes ZVA 585.f., 561.f.
Rīgas Avīze, Nr.220 (24.09.1913) Wehstule no Stahmereenes
Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.447 (05.12.1930
Gulbenes Balss, Nr.43 (18.11.1938) Ведомости Президиума Верхного Совета ЛССР=LPSP AP
Prezidija ziņotājs, Nr.168 (18.08.1945)
Dzirkstele (Gulbene), Nr.39 (31.03.1977)
Dzirkstele (Gulbene), Nr.40 (02.04.1977)
Dzirkstele (Gulbene), Nr.131 (03.11.1979)
Dzirkstele (Gulbene), Nr.77 (01.07.1980)
Prezidija ziņotājs, Nr.168 (18.08.1945)

Dalies: