Mierīga un rāma senā Rankas muiža sagaida ciemiņus. Skaisti sakopta, klusa vieta ar viesmīlīgiem saimniekiem. Ziņas par muižu saglabājušās no 16. gadsimta, kad muiža izlēņota Rīgas arhibīskapa vasaļiem. Iespējams, 17. gadsimtā muižas centrā jau bijušas septiņas koka ēkas, tā paplašinājusies, uzsākti celtniecības darbi. 18. gadsimtā sākumā, Ziemeļu kara laikā, ēkas sapostītas un zudušas.

Kungu namu kā divu stāvu ēku ar mansardu, dakstiņu jumtu un četriem skursteņiem var redzēt J.K. Broces zīmējumos, kas datēti ar 1805. gadu.

1836. gadā muižu nopircis Aleksandrs Roberts fon Meiendorfs (1802-1872). Kungu nams paplašināts, izbūvējot galos rizalītus (uz priekšu izvirzītas ēkas daļas). Mansardā iebūvētas lukarnas (logi, kas izbūvēti stāva jumta slīpnē). Iekštelpas un interjeri tikuši veidoti klasicisma stilā, otrā stāva telpās bijuši  grezni dekorēti griesti un durvis. Pirmajā stāva telpas saglabājušās velvētas un atstājušas senākas būves iespaidu.

Interesanti, ka iepretim muižas lielajai pilij ēku grupā bijis nams ar 14 istabām un virtuvi saukts par ”jauno pili”. Iespējams tas bijis pirmais kungu nams muižas teritorijā. Apzīmējumus “vecā pils” un “jaunā pils” lietojusi pēdējā muižas īpašniece Edīte fon Reheisa dzimusi Meiendorfa (1895-?). Pili ieskāva parks ar dīķu sistēmu.

20. gadsimta 30. gados pēc agrārās reformas muižā ierīkota mājturības skola un pils pārveidota atbilstoši jaunajām vajadzībām. Paplašinātas logailas jumta stāvā un iekštelpas pārbūvētas mainot plānojumu. Nojauktas ieejas kāpnes kopā ar terasi un arkām, vietā uzbūvēts balkons, pārmūrētas krāsnis, nomainīts jumts. Pakāpeniski pils telpās uzlabota ūdens apgāde, izbūvēta kanalizācija, veikts telpu kosmētiskais remonts.

Padomju gados Rankas muižā līdz 20 gadsimta70. gadu vidum atradās Rankas arodskola  (LPTV 13), kas tika pārcelta uz jaunām skolas telpām blakus muižas centram.

Pili gandrīz pilnīgi iznīcināja divi ugunsgrēki 1986. un 1990. gadā.

2003. gadu sākas jauns laiks muižas vēsturē, kad no pamazām aizmirstas un brūkošas vietas, tā kļuvusi par brīnišķīgu vietu senatnes, kultūras un dabas baudīšanai.

Sagatavojusi
Ineta Bauere
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja
Vēstures nodaļas vadītāja

Izmantotā literatūra:
1. Minde, G . Vēsturiskās izpētes materiāli. R., 1980.
2. Zitāne, L.  Pilis Gulbenes rajonā. Gulbene, 1995.
3. Mašnovskis,V. Muižas Latvijā IV.2021. 4. Tilla, A. Gruvešu vietā – spirdzinājums dvēselei. Rankas muiža pārvērsta līdz nepazīšanai. https://www.la.lv/gruvesu-vieta-spirdzinajums-dveselei

Dalies: