Citāts no inženiera, komandierkapteiņa Edgara Oto Pinkas (1895-1941) mazmeitas Anitras Skalbiņas.

Pēdējā Edgara Oto Pinkas mājvieta pirms aresta, Laipu iela 3, Rīga
Pēdējā Edgara Oto Pinkas mājvieta pirms aresta, Laipu ielā 3, Rīgā.

“Pienāca 1941. gada jūnijs. Rīgā un Liepājā no Latvijas kara flotes virsniekiem tika arestēti daudzi. Admirālis Spāde, kapteinis Māliņš, kapteinis Brūderis, pensionētais Zemūdeņu diviziona komandieris Rodiņš, inženieris komandkapteinis Meija, komandkapteinis Spalviņš. Visus neatceros. Vēlāk uzzināju, ka vēl pirms 14. jūnija bija apcietināts inženieris komandkapteinis Edgars Pinka.”

Tā grāmatā  “Ronis – mana būdiņa un pils zemūdenes komandiera dzīves stāsts” raksts Hugo Legzdiņš. (231.lpp.)
Foto Edgars Oto Pinka
Edgars Oto Pinka, 1920. gads

Edgars Oto Pinka Latvijas Jūras spēku komandkapteinis, dzimis 1895. gada 5. aprīlī Vecgulbenes muižas dzirnavnieka ģimenē, mācījies Gulbenes draudzes skolā, Pleskavas reālskolā, 1917. gadā beidzis Kronštates jūras inženieru skolu, pēc skolas beigšanas dienējis uz kuģa “Sevastopole” Helsinko, iesaistījies līdzekļu vākšanā latviešu kara bēgļu atbalstam. 1918. gada pavasarī demobilizējies un atgriezies pie ģimenes Gulbenē, jau 5. decembrī kļuvis par Pagaidu valdības Apgādības ministrijas pilnvaroto Valmieras un Smiltenes apkārtnē, tad turpināja darbu Liepājā, no 1919. gada 28. janvāra bijis virsnieks Kalpaka bataljona inženieru sapieru rotā Liepājā, vēlāk Vecauces komandants, autodarbnīcas tehniskais vadītājs. No 1919. gada augusta Armijas virspavēlnieka štāba Jūras daļas inženieris, oktobrī  jau bijis Tehniskās nodaļas priekšnieks. 1922. gadā atvaļinājies no dienesta, līdz 1924. gadam strādājis  vairākās tirdzniecības organizācijās.

1924. gada 1. novembrī E. O. Pinku ieskaitīts aktīvajā kara dienestā Jūras krastu aizsardzības eskadras štābā un pēc trim nedēļām norīkots par kontrolieri pie jaunbūvējamiem kara kuģiem Francijā. Francijā inženieris sekoja zemūdenes «Ronis» būvniecībai, praktizējās dienestā uz zemūdenēm, iepazinās arī ar torpēdu ražošanu. 1925. gadā beidzis zemūdeņu virsnieku skolu Tulonā Francijā, 1926. gadā apmācījis kuģu būvētavā Nantē zemūdenes “Ronis” komandu. Turpina mācības Francijā un 1932. gadā beidz Francijas  Tehnisko jūras akadēmiju ar jūras konstrukciju civilinženiera diplomu. 1932. gada oktobrī atgriežas uz zemūdenes “Ronis”, un turpina pildīt inženiera – mehāniķa pienākumus.

1937. gada 22. decembrī komandkapteinis no aktīvā dienesta atvaļināts.  Vēlāk ieguvis inženiera un arhitekta būvtiesības . Darbojies kā pedagogs, grāmatu autors apveltīts ar muzikālo talantu, kas spilgti parādās  strādājot un mācoties Francijā.

1941. gada 24. janvārī E. O. Pinku arestē, apvaino sadarbībā ar ārvalstu izlūkdienestu un nošauj Astrahaņas cietumā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu desmit gadu jubilejas piemiņas medaļu.

Četrus mēnešus pēc inženiera aresta, 1941. gada maijā, piedzima Lidijas un Edgara Pinku meita Māra, kas savu tēvu nekad nesatika.

Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā līdz 13. septembrim skatāma izstāde “Komandkapteinis Edgars Oto Pinka un zemūdene “Ŗonis””. Izstāde tapusi ar dzimtas atbalstu, izstādes kuratore Edgara Oto Pinkas mazmeita Anitra Skalbiņa.

Sagatavoja
Ineta Bauere
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja
Vēstures nodaļas vadītāja

Izmantotā literatūra:
I. Zvirgzdiņš. Kuģniecības inženiera, virsnieka Edgara Oto Pinkas (1895-1941) dzīves līkloči, RTU
H. Legzdiņš . Ronis- mana būdiņa un pils zemūdenes komandiera dzīvesstāsts, Rīga, 2002
Latvijas jūrniecības vēsture ( 1850-1950).Enciklopēdija, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, 1998
Dalies: