Stradu pagasts jeb Vecgulbenes muižas “Lejasgals” 20., 30. gados iezīmēts Vecgulbenes pagastā. Lejasgala vārdu vēl trīsdesmitajos gados var atrast Eksportsviesta un pienotavu kontroles biļetenos ar nosaukumu “Vecgulbenes  Lejasgala – Stradu piensaimnieku sabiedrība”. Nosaukumu “Stradi” pēc Otrā pasaules kara iegūst jaundibinātais ciems. Ciema robežas ik pa laikam piedzīvo dažādas izmaiņas. 1954. gadā Stradiem pievienoja Krapas ciemu, 1977.gadā daļu no Beļavas un Stāmerienas ciemiem, bet Stradu ciema daļu atdalīja, lai pievienotu Daukstēm. 1999. gadā Stradu ciemu pārdēvēja par Stradu pagastu.

Gulbenes draudzes skolas direktors Kārlis Martinsons (1883-1969) savās atmiņās ar sirsnību atceras un apraksta dabas skaistumu pie ūdeņiem Stradu pagastā:

Pie “Ostroviešu” mājām Pededzi šķērso Gulbenes – Rēzeknes lielceļš, kur pār upi pārsviests grandiozs koka tilts. No tilta pa labi nogriežas ceļš uz veco, īsto Vecgulbenes “Lejasgalu”. Še lēzenie Pededzes karsti arvien kuplāki sazaļojuši un klāti biezu lapotni. Lēzenos nepārredzamos līčos dedestiņa, dāboliņa, vīgriežu un gundegu leknas ziedošas pļavas. Pašā ūdens malā mazgājas dzelteno kārklu krūmi, ievu ceri un lazdu puduri; augstāk grupējas ošu, liepu, ozoliņu jaunaudzes. Pļavas vidū it kā tīšām izstādīti simtgadīgi, repuļaini, sūnām apauguši sirmi ozoli. Augstāk krastos pakāpušās veselas ozolu birzis. Tūristam no klajiem kalnājiem nonākot Vecgulbenes “Lejasgala” Pededzes krastos liekas še pavisam cita pasaule.

Pededzes senleja ar “Zviedriem”, “Dziesniekiem”, “Maderniekiem” (ievērojamā gleznotāja Jūlija Madernieka dzimtene) ir tiešam apbrīnas cienīgs dabas stūrītis.

Pededzes ūdeņi bagāti ar  asariem, raudām, līdakām, līņiem, luciniem, kas ienāk no Aiviekstes. Senāk Pededzē vilkti pat pudu smagi sami. Tās ūdeņus vairo trīs Vecgulbenes “Lejasgala” ezeri. Mezītis, Kaļņezers un Lazdogs. Mezīša ezera krasts smilšains un izdevīgs dzidrām peldēm. 3km attālu no vecā Vanagu kroga starp mežainiem pakalniem iegūlies dus īsts mežezers, tas –Kaļņaezers. No šī ezeru grupas Lazdogs ir vislielākais. Lazdogs noderīgs tūristiem kā jauka apmetnes vieta.

Pededzes pļavas ir laba vieta dzīvošanai melnajam stārķim, mazajam ērglim, griezēm, melnajai dzilnai un citiem Latvijā un Eiropā aizsargājamiem putniem.

Pašlaik Stradu pagasts ir daļa no 1999. gadā izveidotā “Pededzes lieguma”. Tas ir iekļautas Eiropā īpaši aizsargājamo dabas vērtību sarakstā “Natura 2000”, nozīmīga dabas vērtība ne tikai Stradu pagastam, bet visam Gulbenes novadam.

Sagatavoja
Ineta Bauere
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja
Vēstures nodaļas vadītāja

Izmantotā literatūra: 
K. Martinsons. Pa Gulbenes rajonu. GNM, 32.
Latvijas Lauksaimnieks 08.15.1936.
Alūksnes ZVA, 211.f.
https://howlingpixel.com/i-lv/Stradu_pagasts
http://www.ltn.lv/~gulbb/novads/pasvaldibas1.htm

Dabas liegums “Pededzes lejtece”

https://likumi.lv/ta/id/154194-dabas-lieguma-sitas-un-pededzes-paliene-individualie-aizsardzibas-un-izmantosanas-noteikumi
https://www.daba.gov.lv/lv/natura-2000-teritorijas-latvija?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F
Dalies: