Stradu pagasta Stāķi un Šķieneri
“Stāķi” un “Šķieneri” divas zināmas vietas Stradu pagastā. “Stāķu” nosaukums minēts jau muižu laikos. Māju vārds “Stāķi” bijis saistīts ar Kārli Grafu (Grāfu) un Rūdolfu Grafu (Grāfu). Kārlis Grafs (Grāfs) 1885. gadā ievēlēts par “Jaungulbenes Dziedāšanas biedrības” priekšsēdētāju. Biedrības koncerti un teātra izrādes parasti notikuši K. Grafa (Grāfa) šķūnī “Stāķos”, līdz biedrības nama uzcelšanai Jaungulbenes muižas “Gulbītī”. Savukārt Rūdolfs Grafs (Grāfs) no “Stāķu” mājām kļuvis par Gulbenes lauksaimnieku krājaizdevu sabiedrības priekšsēdētāju 1908. gadā.
20. gadsimta 20., 30. gados “Stāķi” pieminēti atceroties Neatkarības kara (1918-1920) cīņas Gulbenes apkārtnē, kad Latvijas armijas 5. rota pie “Stāķiem” sagūstījusi 94. lielinieku pulka otrā bataljona 750 kareivjus, 8 ložmetējus, vezumus un zirgus”.
Pēc otrā pasaules kara 40. gadu beigās, sākoties masveida kolektivizācijai, “Stāķos” izveidoja zirgu iznomāšanas punktu, nedaudz vēlāk mašīnu un traktoru staciju MTS (MTS – valsts uzņēmums, kas uz līguma pamata kolhoziem piegādāja lauksaimniecības tehniku).
1954. gadā no MTS atdalījās meliorācijas mašīnu stacija. Melioratoru galvenais uzdevums bija sniegt atbalstu kolhoziem un padomju saimniecībām lauksaimniecības zemju sakārtošanā un kūdras purvu izstrādē. Tehnikas daudzums un veiktspēja bijusi ierobežota, 50. gadu nogalē viens buldozers S-80, četri traktori S-80 ar diviem grāvja arkliem, četri vienkausa ekskavatori un sešas automašīnas.
Vairākkārtīgi mainījušies meliorācijas uzņēmuma nosaukumi. MCP – meliorācijas un celtniecības pārvalde, PMK – pārvietojamā mehanizētā kolonna. Pakāpeniski uzlabojusies ražošanas bāze. Strauji audzis meliorācijas uzņēmums un melioratoru ciemats. Uzlabojušās un pilnveidojušās uzņēmuma darba telpas, būvējuši jaunus objektus: mehāniskās darbnīcas, katlu māju, pārbūvējuši kantora ēku, uzcēluši bērnudārzu un citas infrastruktūras ēkas. 70. gados uzņēmums iekārtojis dārza mājiņu koloniju saviem darbiniekiem Staru – Gulbenes lielceļa malā.
90. gados uzsāktā zemes reforma mainīja meliorācijas sistēmu piederību, apsaimniekošanu un atbildību par meliorācijas sistēmām. Meliorācijas sistēmas nonāca katra zemes īpašnieka atbildībā un pārraudzībā.
Blakus “Stāķiem” 60. gadu sākumā veidojās ražošanas uzņēmums, kas vēlāk bija plaši zināms ar nosaukumu “Lauktehnika”. 1961. gadā kolhozu un sovhozu tehnikas atbalsta punktus pārveidoja par Latvijas lauksaimniecības tehnikas uzņēmumiem “Lauktehnikām” (LLT) ar mērķi sniegt atbalstu kolhoziem lauksaimniecības tehnikas iegādē un apkopē. Gulbenes rajona “Lauktehnika” uzsākot darbu apkalpoja Gulbenes un Alūksnes rajonu kolhozus un padomju saimniecības.
Gandrīz klajā laukā Šķieneros veidojās ražošanas uzņēmums. Viena no pirmajām celtnēm bija skābekļa ražošanas stacija. Attīstoties uzņēmumam uzcēla automobiļu un traktoru rāmju remonta cehu, mehānisko cehu, iekārtoja mehāniskās darbnīcas un tehnikas apkopes staciju. Traktoru rāmju remonta cehā atrada efektīvu iespēju sagatavot rāmjus krāsošanai izmantojot dabai draudzīgus paņēmiens. Turpinājās celtniecības darbi, uzņēmuma administrācija pārcēlās no Gulbenes uz jaunajām telpām Šķieneros. Blakus ražošanas cehiem uzcēla dzīvojamo rajonu: deviņas daudzīvokļu mājas, veikalu, sporta namu.
Gulbenes “Lauktehnika” bija viens no sava laika vadošajiem uzņēmumiem Gulbenes rajonā. Atmiņās “Lauktehnikas” darbinieki piemin ieguldīto darbu uzņēmuma attīstībā, uzņēmuma izaugsmi, rūpes par sakārtotu vidi, augsto darba kultūru, administrācijas atbalstu sportam un pašdarbībai.
90. gados uzņēmums sekmīgi veica strukturālas pārmaiņas, izveidojās jauni, patstāvīgi uzņēmumi SIA “MTZ Serviss”, SIA “Kombainserviss”, sākās veiksmīga sadarbība ar ārvalstīm un lauksaimniecības tehnikas piegādes Latvijas zemniekiem. Pateicoties novada atbalstam un uzņēmumu vadītāju ieinteresētībai Šķieneros izveidojās industriālais parks.
Apgūstot ES fondu līdzekļus, industriālā parka teritorijā atjaunoja pazemes komunikācijas, katlu māju aprīkoja ar jaudīgām, mūsdienīgām iekārtām, sakārtoja un asfaltēja galveno Šķieneru pievadceļu. Industriālā parka attīstītāji rūpējas par iespējām novada uzņēmējiem iegūt telpas darbam un biznesam parka teritorijā.
Sagatavoja
Ineta Bauere
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja
Vēstures nodaļas vadītāja
Izmantotā literatūra:
Latvijas Kareivis, Nr.122 (31.05.1936)
Gulbenes Ziņas, Nr.22 (04.06.1937)
Kooperatīvais Kredīts, Nr.03-04 (01.10.1938)
Madonas Arājs, Nr.49 (18.04.1950)
Darba Karogs (Valka), Nr.77 (01.07.1965)
Dzirkstele (Gulbene), Nr.41 (07.04.1970)
Dzirkstele (Gulbene), Nr.117 (02.10.1971)
Dzirkstele (Gulbene), Nr.64 (31.05.1986)
Dzirkstele (Gulbene), Nr.155 (31.12.1987)
Dzirkstele (Gulbene), Nr.65-66 (03.06.1989)
Dzirkstele (Gulbene), Nr.62 (31.05.1990.)