Pasaules Pasta diena ir 9. oktobrī, tāpēc zīmīgi atcerēties, ka Gulbenes pasts šogad svin 130 gadu pastāvēšanu. Gulbenes pasts dibināts  1891. gada maijā un jau tajā pašā gadā no Kalna muižas caur Stāmerienu uz Vecgulbeni tika ierīkota viena no pirmajām telefona līnijām.

Pirmais pasta kantoris atradās Vecgulbenes muižā Brīvības ielā 7, gulbenieši to pazīst kā Gulbenes slimnīcas bijušo infekcijas slimību nodaļu. No 18. gadsimta pasts bija iekļauts vienotajā cariskās Krievijas sakaru sistēmā. Pienākums veidot pasta saimniecisko bāzi bija Vidzemes muižniekiem un zemniekiem, tāpēc tajā laikā baroni fon Volfi ierādīja telpas pasta kantorim, tas izskaidroja pasta un telegrāfa ēkas atrašanos Vecgulbenes muižā, kurā pasts un telegrāfs darbojās līdz pirmajam pasaules karam. 

Par pastu neatkarīgās Latvijas laikā ziņas sniedza dažādi periodikas izdevumi, piemēram, “Tautas Balss”, “Pasta – Telegrāfa Dzīve”, “Pasta un Telegrāfa Vēstnesis”, kuru rakstus mūsdienās var atrast internetā, arī pētot arhīva materiālus un privātos dokumentus. Pēc pirmā pasaules kara, Brīvības cīņām un Gulbenes atbrīvošanas 1919. gada 31. maijā pasta sakarus Gulbenes novadā atjaunoja vēlākais Rīgas pasta virsvaldes ierēdnis un galvenā pasta priekšnieks Juris Kļaviņš. Pasta un sakaru sistēmu Gulbenē un apkārtnē izdevās atjaunot 30 dienās.

1938./1939. gadā divi Gulbenes pasta ierēdņi – Kornēlijs Augstkalns un Mārtiņš Matisons – svinēja dzīves un darba jubilejas, abi bija saistīti ar Gulbenes pastu un abi bija ilggadēji vadoši pasta darbinieki Gulbenē.

Kornēlijs Augstkalns bija pastmeistars un Gulbenes nodaļas valdes priekšsēdētājs. Par nopelniem valsts darbā viņu apbalvoja ar Triju zvaigžņu ordeni.

8. telefona un telegrāfa rajona priekšnieks Mārtiņš Matisons. 1939. gads.

Mārtiņš Matisons pēc pasta uzraugu skolās beigšanas strādāja par pasta telefona, telegrāfa ierēdni. Pēc pirmā pasaules kara un piedalīšanās Brīvības cīņās 1921. gada 23. aprīli atgriezās pasta dienestā. 1925. gada 3. aprīlī uzsācis darbu Gulbenē, bija Gulbenes nodaļas valdes priekšsēdētāja vietnieks un 8. telegrāfa un telefona rajona priekšnieks.

Žurnālā “Pasta – Telegrāfa Dzīve” rakstīts par Latvijas pasta telegrāfa un telefona darbinieku biedrības Gulbenes pasta nodaļas karoga tapšanu, atzīmējot nodaļas pastāvēšanas desmitgadi (kā atskaites datums izvēlēts 1929. gads, kad Latvijā veica pasta reformu). Žurnālā aprakstīts kā tika pieņemts lēmums par karoga darināšanu, rādītas skices, kā vākti ziedojumi un karogs iesvētīts. Gulbenes pasta nodaļas karoga devīze skanēja: “Sakalsim sirdis visas par vienu, tad lieli un stipri būsim mūždienu”.

Iesvētīšana notika svinīgā atmosfērā Vecgulbenes muižas garnizona zālē un beidzās ar kopīgi dziedāto “Dievs svētī, Latviju”.

Padomju laikā pasta vadošu darbinieku saraksts ir garš, arhīva dokumentos atrodami daudzi uzvārdi: Fjodors Cvetkovs, Viljams Opštems, Georgs Kondratjevs, Z. Krastiņa, D. Slapiņš, Irēna Kuzņecova,  Voldemārs Safronovs un citi.

Par pasta ēku zināms tas, ka kopš 40. gadu beigām atradās Rīgas ielā 28/30 ēkā, kas iepriekš zināma kā Stamberga aptieka. 1961. un 1962. gadā tā labiekārtota un pasts tajā darbojas joprojām.

Atgūstot Latvijas neatkarību, 1992. gada 2. janvārī nodibināja uzņēmumu “Latvijas pasts”, bet jau 1992. gada 17. jūnijā Latvija atjaunoja dalību Pasaules Pasta savienībā un 1994. gadā iestājās Eiropas Pasta savienībā.

Aicinām gulbeniešus,  kuriem ir kādi izzinoši materiāli, senas fotogrāfijas, dokumenti, atmiņu stāsti, dienasgrāmatas un priekšmeti, kas saistās ar pastu un sakariem Gulbenē un novadā, sazināties ar muzeju.
Telefons 26128984, 64473098 (darba laikā).
e-pasts muzejs@gulbene.lv

Sagatavojusi
Ineta Bauere
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja
Vēstures nodaļas vadītāja