Beļavas muižas sākotnējais nosaukums – Kārtenes muiža jeb vāciski Kortenhof radies no tuvumā esošā Kārtenes pilskalna. Pirmoreiz dokumentos minēta 15. gadsimtā. Beļavas nosaukums radies no Bīlovu dzimtas vārda, kuru īpašumā pils nonāca 17. gadsimtā. No šīs dzimtas nāk Magdalēna Elizabete fon Hallarte, brāļu draudžu kustības aizsācēja, veicinātāja un atbalstītāja Vidzemē, viena no ievērojamākajām vidzemniecēm, kura zināma arī kā Valmiermuižas īpašniece.

Beļavas muižas parkā atrodas kungu nams celts 1750. gadā un saistīts ar fon Bergu vārdu. Pirmais īpašnieks no fon Bergu dzimtas bijis Gothards Ernests von Bergs (1714–1766). Kungu māja ir baroka (vēsturisks mākslas stils no 17. – 18. gadsimtam) celtne, divstāvu ēka ar augstu mansarda stāvu un trim mezonīmiem (izbūvētas telpas pusstāvā ar dekoratīvu vai praktisku nozīmi), izvirzījumu ēkas priekšējā daļā jeb rizolītu un augstu akmens mūra pamatstāvu. 19. un 20. gadsimta mijā ēka ir pārbūvēta, bet saglabājusi sākotnējo lielumu un dekoratīvos elementus – krāsainā marmora plākšņu segumu vestibilā, podiņu krāsnis ar dekoratīviem veidojumiem, koka kāpnes, sienas skapjus,  aplodas un rokoko (dekoratīvās mākslas stils dēvēts arī par vēlīno baroku, radies 18. gadsimtā) elementus interjerā. No plašā vestibila dekoratīvās kāpnes ved uz otro stāvu. Ēkas sānos telpas ir izkārtotas cita aiz citas. Skaistas ir Beļavas muižas kungu mājas podiņu krāsnis, kas ļoti meistarīgi veidotas no dažāda veida podiņiem ar dekoratīviem elementiem un novietotas uz īpašām kājām.

No 1809. gada Beļavas īpašnieks bija Frīdrihs Vilhelms von Bergs (1794- 1874). Diplomāts, ģeodēzists, topogrāfs, Pēterburgas zinātņu akadēmijas goda biedrs, Somijas ģenerālgubernators (1854-1861), Polijas vietvaldis (1863-1874) un cara armijas feldmaršals (1866). Pēc viņa nāves muižas parkā uzcēla panteonam (cilindriska ēka pārsegta ar kupolu) līdzīgu kapliču.

Pēdējais Beļavas muižas īpašnieks no 1893. gada ir Frīdrihs Georgs Magnuss fon Bergs (1845-1938), mantoja arī Sangastes pili Igaunijā. Jaunais saimnieks bijis izglītots, erudīts, un enerģisks. Igauņi viņu dēvējuši par rudzu karali, jo viņš izveidojis jaunu “Sangastes” rudzu šķirni.

Pēc agrārās reformas Bergu dzimtai īpašumu atsavina un divdesmitajos gados pilī ierīko skolu. Skola ēkā bijusi arī padomju un neatkarīgās Latvijas laikā līdz pat 2019. gadam, kad skolu slēdza.

Beļavas muižas kungu nams un telpu interjeri ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Sagatavojusi Ineta Bauere,
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja
Vēstures nodaļas vadītāja

Izmantotā literatūra
I. Lancmanis. Vidzemes muižu arhitektūra, 2015., 96.-99.lpp.
V. Mašnovskis. Muižas Latvijā I, 2018., 100.-101.lpp.
G. Ceipe. Magdalēna Elizabete fon Hallarte, sk. 23.09.2021.
https://www.bdm.lv/index.php/bralu-draudzes-vesture/18-gadsimts/37-magdalenafonhallarte
Dalies: