Šā gada novembrī noslēdzās Beļavas muižas kungu mājas arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, ko iniciēja Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs. Izpēti veica šajā jomā pieredzējis uzņēmums – SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa”, to finansiāli atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds un Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. 2023.gada 8.novembrī norisinājās izpētes rezultātu prezentācija muižas ēkā būvpētnieka Ilmāra Dirveika vadībā, kā arī šim notikumam veltīta konference Gulbenes novada pašvaldībā.
Konferencē uzstājās četri nozares eksperti, izceļot šī arhitektūras pieminekļa mākslinieciskās un vēsturiskās vērtības un nozīmi Latvijas muižu kontekstā. Arhitekts un būvpētnieks Ilmārs Dirveiks prezentēja nozīmīgākos ēkas elementus un atklājumus, izceļot pārsteidzošos brīvrokas sienu gleznojumus, kas saglabājušies pat no 18. gs. beigām, marmora imitācijas apmetumu, kopējo būvapjomu, kas ir ļoti tuvs sākotnējam, kā arī griestu dekorus, pudiņu krāsnis u.c. Pētnieks ar pārliecību pauda, ka “Beļavas muižas kungu māja ar pilnām tiesībām var ieņemtu sev pienākošos vietu Gulbenes novada pazīstamāko un nozīmīgāko kultūras mantojuma objektu klāstā”.


Mākslinieks un mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis savā prezentācijā atklāja, ka pirmo reizi Beļavas muižas kungu māju bija apmeklējis 1967. gadā. Kopš tā laika ēka ir raisījusi I.Lancmaņa interesi ar savu autentiskumu, kas nav cietis nevienā no lielajām politiskajām un militārajām krīzēm, dēvējot šo arhitektūras pieminekli par īstu brīnumu. Viņš ēkai saredz potenciālu kļūt par baroka kungu mājas piemēru Latvijā, iekļaujoties tematiskā muižu tīklojumā.
Dažādus Beļavas muižas kungu mājas attīstības scenārijus savā prezentācijā attīstīja mākslas vēsturnieks Dainis Bruģis. Kā visatbilstošāko Beļavas gadījumā viņš saskata secīgas un pārdomātas rīcības ceļā uz interjera muzeja izveidi. Lielu nozīmi procesa virzībā viņš piešķir “īstajiem cilvēkiem ar misijas apziņu un zināmām profesionālajām prasmēm, kas bieži vien šādās situācijās ir izšķirošais moments”.
Konferenci noslēdza mākslas vēsturniece Ina Līne, prezentējot labās prakses piemērus muižu uzturēšanā Latvijas un ārvalstu mērogā. I.Līne uzsvēra arhitektūras pieminekļu ekonomisko potenciālu, ņemot vērā kultūras tūrisma augošo tendenci mūsu reģionā.
Visi konferences ziņotāji aicināja uzņemties atbildību par šī nacionālā mēroga mantojuma glabāšanu un restaurāciju, kas ir ne vien pašvaldības, bet arī visas sabiedrības izaicinājums. Šis ir process, kas var prasīt vairākus gadus vai desmitgades.

Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja
Projektu vadītāja
Ilze Vanaga
T.26671943
ilze.vanaga@gulbene.lv

Dalies: