Rankas pagasts sena vieta Vidzemes kartē
Rankas pagasts sena vieta Vidzemes kartē. Iespējams, ka vietas senākais nosaukums bijis Ramka pēc Tālavas latgaļu vecākā Tālivalža dēla Rameķa vārda. Savulaik Rankas pagasts piederējis Jaunpiebalgas evaņģēliski luteriskajai draudzei Cēsu apriņķī. Vēl 20. gadsimta 20. gados Rankā lietots arī senais Ramkas nosaukums. Rankas vārds nozīmē piegriezums, robs, svītra. Par tā laika sabiedrisko un saimniecisko dzīvi pagastā rakstīts “Latviešu konversācijas vārdnīcas” 18. sējumā. Pie šķirkļa Ranka – Rankas pagasts lasāms, ka 20. gadsimta 30. gados Rankā dzīvojuši 3212 rancēnieši, bijušas 244 vecsaimniecības un 213 jaunsaimniecības, kā pagasta īpašums reģistrēts pagasta nams, divas skolas Lutera un Elizabetes skolas, darbojusies Rankas mājturības skola, nozīmīgākie rūpniecības uzņēmumi Mīlmaņa papes fabrika ar 70 strādniekiem un Pilāta kokzāģētava ar 10 strādniekiem, darbojusies koppienotava, ādu ģērētava, galdniecība, maiznīca, dzirnavas un ķieģeļu ceplis.
Rankā un Rankas pagastā darbojušās daudzas biedrības, kā pirmā dibināta pagasta dziedāšanas biedrība, kas vēlāk pārtapusi par izglītības biedrību. Jau 1880.gadā biedrība piedalījusies II Vispārējos Latviešu dziedāšanas svētkos, 1888.gadā dibināta savstarpēja uguns apdrošināšanas biedrība, 1904.gadā Rankas krājaizdevu sabiedrība, 1907. gadā lauksaimniecības biedrība, kas 1937.gadā pārveidota par Rankas pagasta lauksaimniecības biedrību, 1907. gadā lopkopības pārraudzības biedrība un vēl apmēram septiņas citas biedrības.
Tā laika presē avīžu virsrakstos ik pa laikam minēts Rankas vārds, piemēram, “Jaunlopu skate Rankā”, “Rankas lauksaimniecības biedrības izstāde”, “Rankā atklāts aizsargu nams”, “Dziesmusvētki Rankā”, “Kopdarbības sabiedrību sadarbība Rankā”, “Kulturālā kopdarbība Rankā”, “Grandioza izstāde Rankā” u.c.
20. gadsimta 20., 30. gados Latvijā populāras bija kļuvušas lauksaimniecības izstādes, arī Rankā. Presē pieminētas pat vairākas lauksaimniecības izstādes, kas bieži vien notikušas divas līdz trīs dienas. Izstādēs eksponēti lauksaimniecības, rūpniecības, amatniecības izstrādājumi. Demonstrēta jaunākā lauksaimniecības tehnika, notikušas slaucēju sacensības. Avīze Brīvā Zeme (nr.148,09.07.1926) ziņo, ka lauksaimniecības izstādē pārsvarā demonstrēti zirgi, liellopi un cūkas. Pirmās dienas vakars noslēdzies ar koncertu un saviesīgu pasēdēšanu. Otrās dienas vakarā vietējā studentu un vidusskolēnu grupa Dailes teātra aktiera Mārsieša vadībā nospēlējusi Jaunsudrabiņa komēdiju “Jo pliks , jo traks”. Izrāde bijusi ļoti labi apmeklēta, prese novērtējusi lauksaimniecības izstādi kā labi izdevušos, atzīmējot, ka nākamajā reizē nepieciešams parādīt vēl vairāk lauksaimniecības, rūpniecības un mājturības eksponātu. 1931. gadā lauksaimniecības izstāde Rankā atzīmēja 25 gadu darbības jubileju, tad Rankā viesojies Ministru prezidents Kārlis Ulmanis un zemkopības ministrs A.Alberings, izstādes apmeklētāju skaits pārsniedzis četrus tūkstošus. Apmeklētājiem organizēti koncerti, teātra izrādes, notikuši saviesīgi pasākumi.
Laba bijusi sadarbība starp dažādām biedrībām. Presē pieminēta kopdarbība starp Rankas krājaizdevu sabiedrību, piensaimnieku sabiedrību un Rankas patērētāju biedrību mākslīgo mēslu un lauksaimniecības mašīnu iepirkšanā un nogādāšanu zemniekiem. Rankas pagasta biedrību teicamo sadarbību raksturoja tās biedru dalība vairāku sabiedrību pārvaldēs, kas veicināja vispārēju kopdarbību. Biedrības parasti atradās pagasta centrā un bieži algoja vienu grāmatvedi. Tomēr pats galvenais, ka rancēnieši caur biedrībām jau 19.gadsimta izskaņā bija apguvuši pirmo pieredzi kopīgā darbā, iemācījušies strādāt biedrībās, sapratuši biedrību labumu katram atsevišķi un kopdarbībā. (Kopdarbības sabiedrību sadarbība Rankā, Darbinieks, nr.11,05.06.1939).
Prese atspoguļoja arī citus pagastam svarīgus notikumus, piemēram, dziesmusvētku jeb dziesmu diena Rankā, kas bijusi labi apmeklēti gan no Rankas pagasta ļaudīm, gan apkārtējo pagastu cilvēkiem un ilgusi divas dienas. Tajā piedalījušies deviņi kori ar 300 dziedātājiem virsdiriģenta Cīruļa vadībā (Dziesmusvētki Rankā, Jaunākās Ziņas nr. 190,24.08.1936). 1935. gadā presē apraksts par svinīgu Rankas Izglītības biedrības nama nodošanu Rankas aizsargu vajadzībām – “Rankā atklāts aizsargu nams” (Brīvā Zeme, nr.269,26.11.1938). Blakus nopietnai informācijai atrodami arī praktiski sludinājumi. Tā 1938. gadā Rankas pagasta lauksaimniecības biedrība ievieto sludinājumu laikrakstā (Brīvā Zeme, nr.151 ,09.07.1938) par jaunlopu apskati pārdošanai, apskatei izstādīti tiks ap 200 jaunlopu, piebilstot – “tuvākas ziņas apskates katalogā. Ekspertīzi vadīs LLK1 lopkopības inspektors Bruno Plaudis. Auto satiksme uz izstādes laukumu no Rankas stacijas.”
Tādas ziņas par dzīvi Rankā sniedz 20. gadsimta 20., 30. gadu prese.
Sagatavoja
Ineta Bauere
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja
Vēstures nodaļas vadītāja
- LLK –Latvijas Lauksaimniecības kamera ↩︎
Izmantotā literatūra:
Latviešu konversācijas vārdnīca, 18.sēj., Rīga,1938-1939.34943-34946 sleja
Brīvā Zeme, Nr.148 (09.07.1926)
Brīvā Zeme, Nr.131 (13.06.1934)
Brīvā Zeme, Nr.269 (26.11.1935)
Brīvā Zeme Nr.151 (09.07.1938)
Darbinieks, Nr.11 (05.06.1939)
Jaunākās Ziņas, Nr.190,24.08.1936)
Latvis, Nr.3103 (06.03.1932)
Pēdējā Brīdī, Nr.141 (30.06.1931)
Smiltenietis, Nr.25 (26.06.1942)
