Gulbenes novads ir bagāts ar senām  muižām. Gandrīz pie katras muižas bija lielāks vai mazāks muižas parks, veidots atbilstoši īpašnieka gaumei. Parku rota bija ne tikai svešzemju augi, bet arī mazās arhitektūras formas – paviljoni un parka skulptūras. Muižu parku klusākajās vietās nereti bija atdusas vietas barona dzimtu piederīgajiem – kapličas, nelielas kapelas vai grezni kapi. Aizsākums ģimenes kapliču izveidei muižu parkos meklējams 18. gadsimta 70. gados. Dzimtu kapi bija veidoti un iekārtoti dažādi – kapličas ar dzimtas piederīgo apbedījumiem tajos vai ārpus tiem. Kapličas varēja būt celtas arī pie baznīcām vai veidotas kā nelielas baznīcas.

Gulbenes novada muižās ir vairāku baronu dzimtu apbedījumi. Speciāli veidotas celtnes – kapličas ar muižnieku dzimtu piederīgo apbedījumiem ir Jaungulbenes pils parkā, pie Tirzas baznīcas un Vecadulienas muižas parkā.

Dažās no apbedījumu vietām ir kapličas (Jaungulbenes pils parkā, Tirzā, Vecadulienā), citur tās ir monumentālas celtnes – mauzoleji (Beļavas muižas parkā) vai vienkārši apbedījumi, piemēram, aiz Galgauskas pareizticīgo baznīcas.

Jaungulbenes pils parka tālākajā galā ir fon Tranzē – Rozeneku dzimtas apbedījumiem izveidota kapliča ar muižas pirmo īpašnieku Ēriha Johana fon Tranzē (Erich Johann von Transehe (1758 – 1819)) un baroneses Barbaras Elizabetes fon Ceumernes (Barbara Elisabeth von Ceumern (1767 – 1838)) apbedījumiem. Pie kapličas atrodas arī citi fon Tranzē – Rozeneku ģimenes apbedījumi. Kā piemiņas vieta kalpojusi arī tagadējā Jaungulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca, kas 1904.gadā pārbūvēta Paula  Tranzē – Rozeneka mirušās sievas Adas piemiņai par kapelu. Kapliča un kapavietas ir sakārtotas.

Pretim Tirzas baznīcai bijusi fon Ceumernu dzimtas kapliča, kas celta 1781. gadā, bijusi izpostīta, bet atjaunota 2005. gadā. Tirzas muižas teritorijā atrodamas vēl vienas kapličas pēdas, kas celta 18. gadsimta beigās vai 19. gadsimta sākumā. Koka kapliča bijusi veidota kā parka paviljons, uz koka stabiem balstīts baldahīns rotāts ar kokgriezumiem. Celtne nav saglabājusies.

Dūres muižas baronu Meijeru kapliča celta 19. gadsimta pirmajā pusē, bet nopostīta un nav saglabājusies.

Mauzolejs jeb monumentālas kapenes celtas Beļavas muižas īpašniekiem fon Bergu dzimtai 18. gadsimta otrajā pusē vai 19. gadsimta sākumā. Apbedījumu centrā bijusi apaļa celtne ar kupolu, novietota uz divām apļveida terasēm, kas norobežotas ar akmens sienām. Bergu dzimtas kapos apbedīti apmēram 20 dzimtas pārstāvji arī pēdējais Beļavas un Sangastes (Igaunijā) muižas īpašnieks Frīdrihs Georgs Magnuss fon Bergs (1845-1930). Kapi izpostīti.

Gulbenes novadā kungu apbedījumi bijuši arī Stāmerienā un Vecgulbenes muižas parkā. Abu šo dzimtu piederīgo pīšļi ir pārapbedīti Jaunlaicenes fon Volfu dzimtas kapos.

Jaunlaicenes fon Volfu dzimtas kapos ir kapliča, kas veidota kā maza baznīca, tai apkārt izvietoti dzimtas piederīgo kapi. Kapliča bijusi izpostīta padomju laikā, atjaunota ar fon Volfu dzimtas piederīgo atbalstu.

Baronu dzimtu apbedījumi  joprojām ir interesanta un organiska muižu parku daļa. Nīcināti, postīti, atjaunoti, pienācīgi sakopti vai nodoti pilnīgai aizmirstībai.

Sagatavoja
Ineta Bauere
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja
Vēstures nodaļas vadītāja

Izmantotā literatūra:
Mašnovskis V. Muižas Latvijā. I., 2018.
Mašnovskis  V. Muižas Latvijā. II., 2019.
Zilgalvis J. Formāli stilistiskie virzieni Latvijas muižu eklektisma arhitektūrā. Latvijas Vēstures institūta žurnāls, nr. 2, 1996.
Zilgalvis J. Vecgulbenes muiža. 2010.
Dalies: