18. februāris – starptautiskā vīna diena
Vīna baudīšana gadu tūkstošiem ir bijusi nozīmīga mūsu civilizācijas kultūras daļa, tik svarīga, lai 18. februārī atzīmētu Starptautisko vīna dienu. Arī mūsu muzeja krājums glabā vēsturiskas liecības, kas vīna baudīšanai piešķir tās īpašo estētisko vērtību.
Vīna vēsture
Lai gan precīzu ziņu par vīna darīšanas sākumu nav, tomēr jau Ēģiptes kapeņu zīmējumi, kas attiecināmi uz 4000 gadu senu vēsturi pirms mūsu ēras, sniedz pirmās liecības par vīna darināšanu. Seno ēģiptiešu vīns gan nebija domāts ikdienas lietošanai: tas piedāvāts dieviem un novietots faraonu kapenēs. Arī seno grieķu kultūrā vīnam bija iedalīta ceremoniāla loma. Vīns tika godāts par tā apreibinošajām spējām, simbolisku saistību ar zemi un auglību. No senajiem grieķiem un arī romiešiem gūtas pirmās detalizētas liecības par vīna dzeršanu un baudīšanu. Baudot vīnu, cilvēks psiholoģiski atslābinās un garastāvoklis uzlabojas.
Kā rodas vīni? Kas īsti ir vīns?
Vācijas vīna tiesībās ir definīcija: „Vīns ir ražojums, ko iegūst tikai pilnīgas un daļēji alkoholiskās rūgšanas rezultātā no svaigām vīnogām, arī sastampātu vīnogu un to sulas maisījuma vai vīnogu misas.” Vīnus iegūst no vīnogu misas, un tās izejmateriālam vispirms nepieciešamas vīnogas. Galveno pamatu labam vīnam ielikts vīna kalnā: vīnogu šķirne, augsne un vīnkopja darbs ir vissvarīgākie faktori.
No vīnogulāja līdz vīnam
Vīndara darbs nekad nebeidzās, jo vienlaikus jāstrādā gan vīna darītavā, gan dārzā, gan pagrabā. Pavasarī, lai vīnogulāju ziedēšanas laikā pasargātu stādus no vēlīnajām salnām, vīnkopji naktīs paliek nomodā un vīna dārzos kurina ugunskurus. Tiklīdz vīnogas ir novāktas un izspiestas, vīndari diennaktīm ilgi vīna darītavās modri uzmana fermentācijas procesu. Kad ir pienācis laiks, viņi ar lepnumu uzaicina draugus, lai nogaršotu jaunās ražas produkciju.
Vīna degustācijas māksla
Ikviens var iedzert un izbaudīt glāzi vīna, bet vīna degustācija ir māksla. Vīna glāzei vienmēr jābūt ar kājiņu, jo ja dzērienu pasniedz pokāla tipa glāzē, tad roku siltums vīnu sildīs. Vīna degustācijas mantra ir šāda: KAG – krāsa, aromāts un garša.
Aromāts
Laba vīna aromātam vajadzētu būt tīram. Lēnam ieelpo vīna smaržu, saskalo vīnu otrreiz, dziļi ieelpo vīna aromātu un uz brīdi aiztur elpu. Vīna buķete atgādina visdažādākās smaržas – gan augļu, gan garšvielu, gan arī citas nenosakāmas smaržas.
Krāsa
Labas kvalitātes vīniem jābūt dzidriem, ar spilgti izteiktu un tīru krāsu. Krāsa bieži vien pastāsta par vīna pilnmiesīgumu – jo bālāka krāsa, jo vieglāks vīns. Baltvīna zeltainais tonis nereti norāda uz to, ka vīns ir izturētāks, saldāks. Sarkanvīna krāsu gamma var būt no granātsarkana toņa līdz tumši rubīnsarkanam mirdzumam. Vīna krāsa pie glāzes maliņas norāda uz vīna vecumu. Jauns baltvīns pie glāzes maliņas ir sudrabains vai zaļš; jo vīns vecāks, jo maliņa kļūst zeltaināka. Jauns sarkanvīns savukārt pie glāzes maliņas ir rubīnsarkans, ar gadiem tas kļūst sarkanbrūns.
Garša
Pirms iedzert malciņu vīna, var teikt, ka lielākais vīna degustācijas darbs jau ir padarīts. Plašākai publikai nav zināms, ka cilvēki „degustē ar degunu”. Pieliekot degunu pie glāzes malas, dziļi ievelk gaisu un analizē aromātu. Tad iedzer pavisam mazu malciņu – patur šķidrumu mutē un kopā ar vīnu iesūc nedaudz gaisa, tas pastiprinās aromātu. Šajā laikā mute analizēs vīna struktūru un „sajūtas”: skābuma atspirdzinājumu, augļu briedumu, alkohola siltumu un stiprumu, bet sarkanvīnos – miecvielu sausumu. Tad nedaudz nogaida un nosaka svarīgāko faktoru – vai visi šie komponenti ir sabalansēti.
Sagatavojusi
Alīna Kirijenko
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja
krājuma glabātāja
Izmantotā literatūra:
Fišere K, Vīni 2005. 32.lpp
Stīvensons T, Vīns 1997. 8.lpp
Gasnjē V, Kā izvēlēties vīnu 2006. 12. lpp, 47. – 48.lpp , 74. – 77. lpp
Ritenis A, Vīna pasaule 1998.31. – 33. lpp