Cāļi, dārzeņi un māls

Stradu pagasts

Stradu pagasts, bijusī Vecgulbenes muižas teritorija, robežojās ar Gulbenes pilsētu. Padomju laikā daļu no pagasta aizņēma “Kirova” kolhoza lauki. Pilsētas tuvums bija kolhoza lielā iespēja veiksmīgi attīstīt papildus lauksaimniecības un ne tikai lauksaimniecības produkcijas ražošanu. Kolhozs attīstīja palīgražošanas nozares dārzniecību ar diviem iecirkņiem “Tiltakalnā” un “Zeltalejā”, olu ražošanu “Kirova” putnu fermā un māla izstrādājumu ražošana “Samiņu” keramikas cehā, kādreizējā Vecgulbenes muižas ķieģeļnīcā.

Putnu ferma  “Kirova” kolhozā sāka attīstīties 20. gadsimta 50. gados. 60. gados strādnieku skaits fermā un produkcijas apjoms lēnām pieauga, 70. gados putnkopībā nodarbināti bija ap 30 strādnieki astoņās vistu kūtīs. Sešas kūtis turēja dējējvistas, divās – gaļas putnus.

Gulbenieši dažreiz brāķētas olas varēja nopirkt putnu fermas teritorijā, cāļus no inkubatora  reizi pa reizei pārdeva vietējiem cilvēkiem. Laimīgie cāļu īpašnieki tad brauca mājās un realizēja paši savu “pārtikas programmu”.

Skaistu ziedu iegāde svinīgiem brīžiem tā laika Gulbenes rajona ļaudīm  tāpat saistījās ar “Kirova” kolhoza dārzniecību un ziedu tirdzniecības vietu “Tiltakalns”. Padomju laikā ziedu izvēle nebija liela un ziedi bija pieprasīta prece. Audzēja rozes, neļķes, kallas, lefkojas, prīmulas, 70.gados krizantēmas un ciklamenas. Ziedus audzēja siltumnīcās, kas bija ierīkotas Tiltakalnā. Pakāpeniski kolhozs paplašināja siltumnīcas un nedaudz modernizēja ražošanu. 70.gadu nogalē un 80. gados segtajās platībās sāka audzēt, par modes puķēm kļuvušās frēzijas. Tās labi padevās ziemas mēnešos: janvārī, februārī un martā. Siltumnīcās audzēja arī dārzeņus: redīsus, salātu, gurķus, sīpollokus. Īpaši pieprasīti agrā pavasarī bija dārzniecībā audzētie gurķi.

60. gadu nogalē “Kirova” kolhozā dārzeņu un ogu produkciju pārstrādāja konservu cehā, Tur gatavoja meža ogu:  melleņu, aveņu, brūkleņu ievārījumus, dzērvenes pūdercukurā, pārstrādāja aronijas, konservēja dārzeņus un augļus un ražoja putnu gaļas konservus.

Īpaša vieta stāstā par Stradu pagasta “Kirova” kolhoza lauksaimniecības palīgnozarēm bija “Samiņu” keramikas ceham.

“Samiņu” ķieģeļnīca

“Samiņu” ķieģeļcepļa vēsture ir sena. Domājams, ka ķieģeļnīca muižu laikos kalpoja par māla un ķieģeļu ieguves vietu Vecgulbenes muižas un tuvākās apkārtnes vajadzībām. Pēc agrārās reformas Latvijā ceplim mainījās īpašnieki. “Samiņi” nonāca Gehardu ģimenes īpašumā. 1977. gadā laikraksts “Latvieši Amerikā” publicē atvadu vārdus Rūdolfam Gerhardam, bijušajam gulbenietim, iekoptu lauku māju īpašniekam, Neatkarības kara dalībniekam un Gulbenes pilsētas galvai.

Pēc otrā pasaules kara būvmateriālu ražošana, atjaunošana un energoapgādes pilnveidošana  Padomju Savienībā tika pasludināta par vienu no svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm. “Samiņu” ķieģeļnīca atsāka ķieģeļu dedzināšanu izmantojot vecās iekārtas, ražoja arī drenu caurules meliorācijai.

Sešdesmitos gados cehā izgatavoja krāsns podiņus, keramikas izstrādājumus, presēja puķu podus. Gulbenes rajona laikrakstā “Dzirkstele” 1968. gadā minēts fakts, ka uzņēmumam bija jāveic liels darbs, jāsaražo vismaz 190 000 podiņu vāzes uzņēmumam “Rīgas zieds”. Kā pasūtījuma darbi minēti krāsns podiņi un  medaļas. Pakāpeniski cehā mainījās ražošanas iekārtas. 20. gadsimta70. gados turpinājās vāžu, puķu podu un keramikas trauku ražošana.1973. gadā tikusi saražota produkcija 60 tūkstošu rubļu vērtībā.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, keramikas ceha strādnieki centās turpināt krāsns podiņu un mākslas priekšmetu ražošanu, presē parādījās ziņa, ka īpašumu vēlas atgūt bijušie īpašnieki, Gerhardu dzimta no ASV.

1995. gadā “Samiņos” sāka darboties Agra Vīgranta individuālais uzņēmums, kas bija vienīgais neglazētu un glazētu krāsns podiņu ražotājs Latvijā ar senām ražošanas iekārtām. Jaunajā uzņēmumā izgatavoja arī kamīna dekorus, krāsns karnīzes un kroņus. Produkcija bija pieprasīta Latvijā un ārpus Latvijas: Lietuvā, Igaunijā un Holandē. Tomēr veiksmīgi sāktais darbs aprāvās, īpašniekam aizejot mūžībā.

Sagatavoja
Ineta Bauere
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja
Vēstures nodaļas vadītāja

Izmantotā literatūra:
G. Kalnājs. Samiņos keramikas cehs. Dzirkstele (Gulbene), Nr.36 (23.03.1968)
N. Kangro. Kurss - rūpnieciskā ražošana. Dzirkstele (Gulbene), Nr.132 (06.11.1973)
V. Teterovska. Novērtētas dārzeņu audzēšanas saimniecības. Dzirkstele (Gulbene), Nr.82 (12.07.1984)
E. Tomsons. Vairāk ķieģeļu un drenu cauruļu. Sarkanais Stars (Gulbene), Nr.65 (31.05.1956)
E. Tomsons.Darbs ‘’Samiņu” uzņēmumā jāuzlabo. Sarkanais Stars (Gulbene), Nr.122 (11.10.1955)
K .Virsis. Dārzeņi un ogas stikla burkās. Dzirkstele (Gulbene), Nr.108 (11.09.1971)
Ko par Kirova kolhozu liecina skaitļi un fakti Dzirkstele (Gulbene), Nr.23 (24.02.1970)
Ķīmija Vidzemē un Latgalē (17. un 18. gs.) Iю Grosvalds, U. Alksnis, A. Zalsters, I.Meirovics.
Latvijas Universitātes raksti. 693. sējums Zinātņu vēsture un muzejniecība
Mums zudušie. Laiks, Nr.40 (18.05.1977)
Pamatnozares veicinātāji, nevis traucētāji. G. Kreivics. Dzirkstele (Gulbene), Nr.129 (31.10.1970)
Ведомости Президиума Верхного Совета ЛССР=LPSP AP Prezidija ziņotājs, Nr.130 (05.06.1941)
Madonas apr. izpildu komitejas Rūpniecības kombināta 13. rīkojums.