Nedaudz par Beļavas pagastu

Beļavas pagasts sastāv no vairākām apdzīvotām vietām, ko mūsdienās iedala vidējciemos, mazciemos un skrajciemos.

No 16 dažādi nosauktajiem ciemiem zināmākas un lielākās apdzīvotās vietas ir Pilskalns, Beļava, Letes, Ozolkalns, Svelberģis.

Pagasts savu nosaukumu domājams ieguvis no Beļavas muižas (Kartenhof, Belau). Ar 1866. gada cariskās Krievijas likumiem Baltijā tika veidoti pagasti, likums darbojās līdz 1922. gadam, kad pieņēma jauno Latvijas Republikas Pašvaldību likumu.

Mūsdienās vieta pie Beļavas muižas saucas Pilskalns. Tā saukta arī par Kārteni, Pilsskolu, Otro Beļavu vai Beļavu divi. Nosaukumi veidojošies atbilstoši vietas funkcijām un vēsturiskajam laikam.

Zināms, ka ap 17. gadsimtu muižas valdītājs bijis A. Bilaus, iespējams kopš tā laika muiža saukta pēc valdītāja uzvārda par Bielova vai Bilova muižu.

Skolotājs un jurists Jānis Martinsons atmiņu grāmatā “Meklētāja ceļš” izsaka pieņēmumu, ka vārds Kārtene saistāms ar vienu no trim senlatviešu dievībām, likteņa lēmēju Kārtu.

Pilskalna nosaukums radies no senā Beļavas pilskalna vārda. Beļavas pilskalns ir augstākais punkts Gulbenes vaļņa ziemeļu galā. Kalns paceļas pār apkārtējo ainavu, ziņas par to atzīmējis jau vācbaltiešu pētnieks garīdznieks un skolotājs Gothards Fīrhufs (1828-1907) Te atradusies kāda no ievērojamām Tālavas pilīm.1824.gadā kā Gulbenes vaļņa augstāko punktu uzmērīja Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve, veica mērījumus, kas ļāva noteikt precīzu zemes formu un izmērus. Beļavas pagasta centrs ar nosaukumu Beļava atrodas tālāk no Pilskalna vairākus kilometrus uz Gulbenes pusi. Vēsturiski te atradusies Beļavas pagasta valde un Kantora skola. Padomju okupācijas laikā te bija kolhoza “Pilskalns” centrs.

1938. gada novembrī laikraksts “Gulbenes Balss” raksta: “ Beļavas pagasts sākumā bija pavisam mazs –apmēram 120 saimniecības. Vēlāk ar robežu noapaļošanu un pieņemot saimniecības no Vecgulbenes, Lejasciema  u.c. pagastiem tas izveidojies par vidēja lieluma pagasta pašvaldību ar drošu saimniecisku stāvokli. Tagad tanī ir 280 saimniecības ar apmēram 1500 iedzīvotājiem un visa kopplatība 83, 5 kv.km.”

Laikraksts sniedz ziņas arī par pagasta budžetu. Beļavas pagasta budžets audzis no 14 400 latu 1933./34. gadā līdz 24 000 latiem 1938./1939. gadā, kad novērojama rosība visās nozarēs. Šajā laikā pagastā ir izbūvēts Vienības nams ar modernu skatuvi un dekorācijām, kas izmaksājis 12 000 latu.

Beļavas pagastā darbojas dažādas biedrības: vietēja lauksaimniecības biedrība, lopkopības pārraudzības biedrība, vairākas meliorācijas sabiedrības, uguns apdrošināšanas biedrība, 49. Beļavas mazpulks, aizsargu nodaļa.

Par Beļavas mazpulku darbību liecina 1936. gada publikācija “Gulbenes Ziņās” – 49. Beļavas mazpulks kopā ar Beļavas pagasta valdi un aizsargu nodaļu 18.oktobrī Beļavas tautas namā bija sarīkojuši plašus pļaujas svētkus un mazpulku ražojumu izstādi. Neskatoties uz nelabvēlīgiem laika apstākļiem un sliktu ceļu, apmeklētāju ieradies prāvs skaits – zemnieki, strādnieki, skolotāji, aizsargi un skolu jaunatne. Pēc izstādījumiem redzams, ka mazpulks darbojies ļoti rosīgi. Izstādītas cukurbietes, lopbarības bietes, dažādas kāpostu šķirnes, kolrābji, burkāni, apiņi, medus, rodailendas un leghornas vistas, un uz apskati atvests viens Hanoveras šķirnes kumeliņš un Latvijas Brūnas šķirnes telīte.

Uz robežas ar Alūksnes novadu atrodas Beļavas pagasta apdzīvota vieta Letes. Ainaviski skaista, mežiem bagāta vieta pie Letes ezera. 1953. gadā Letēs izveidoja zvērsaimniecību. Agnese Neija portālā historia.lv raksta, ka galvenais saimniecības uzdevums bija lapsu audzēšana zvērādu ieguvei. Saimniecība bija pakļauta Latvijas PSR Paterētāju biedrības savienībai. Savā pētījumā Agnese Neija detalizēti apraksta saimniecības vēsturi līdz pat laikam, kad saimniecība faktiski beidz eksistēt.

Vēl divas Beļavas pagasta apdzīvotas vietas atrodas tuvu Gulbenes pilsētai. Tās ir Ozolkalns un Svelberģis. Ozolkalns ir vieta, kas kādreiz saukusies par Blomi (pēc muižas vārda) un padomju okupācijas laikā pārdēvēta.

Literāts Jānis Liepiņš rakstot par vietvārdiem uzsver, ka padomju laikā daudzi vietvārdi nomainīti, vienādoti. Viņš piemin, ka Ozolkalnā senāk bija Blomes skola, kas tikusi pārsaukta par Ozolkalna skolu. Savukārt Svelberģis robežojas ar Gulbenes pilsētu. Dažreiz šo vietu poētiski dēvē par Gulbenes vārtiem. Senais vietas nosaukumu bijis Felsberga, vietvārds laika gaitā ieguvis latvisku skanējumu, nereti Svelberģis tiek uztverts kā Gulbenes pilsētas sastāvdaļa.

Sagatavoja
Ineta Bauere
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja
Vēstures nodaļas vadītāja

Avoti:
Martinson J. Meklētāja ceļš.
Neija A.Lete Gulbenes zvērsaimniecības izveide.Historia.lv (16.04.2024.)
Dzirkstele (Gulbene), Nr.36 (23.03.1968)
Dzirkstele (Gulbene), Nr.118 (03.10.1987)
Gulbenes Ziņas, Nr.318(2) (23.10.1936)
Latvija Amerikā, Nr.30 (26.07.2008)
https://www.lgia.gov.lv/lv/zinas