Lejasciema pagasta tuvākie kaimiņi bijuši Dūres un Sinoles pagasti. 20. gadsimta otrajā pusē okupācijas vara tos pievienoja Lejasciemam. 1962. gadā pievienoja Dūres ciemu, bet 1977. gadā daļu no Sinoles ciema.

Latviešu konversācijas vārdnīcā (1928-1929) par Dūres pagastu sniegtas īsas ziņas. Pagastā bijušas 69 vecsaimniecības, 15 jaunsaimniecības, 6 amatnieku saimniecības un četru mežsargu dienesta zemes. Ražošanu pārstāvējis ķieģeļu ceplis,  kokzāģētava, trīs pašbraucējas kuļmašīnas. Novērtētā zemes platība bijusi 7970 ha, iedzīvotāji skaits – 682.

Skola Dūrē atvērta 1856. gadā, tajā bijusi viena pati klase “Žīguru” rijā. No 1907-1918 gadam skolas ēka atradusies meža gravā netālu no Gaujas un Sikšņu sila.

Dūres 7-gadīgā skola, 20.gs. 1.puse
Dūres 7-gadīgā skola, 20.gs. 1.puse
Dūres pamatskola, 20.gs. 1.puse
Dūres pamatskola, 20.gs. 1.puse

Pēc valsts neatkarības iegūšanas skola iekārtota pagasta pašvaldības telpās, bijušajā Dūres muižas pilī, kas piešķirta pagastam un pēc nepieciešamo remontu izvešanas, nodota skolas lietošanā 1926. gada rudenī. Skolā bijušas telpas skolotāju dzīvokļiem un skolēnu kopmītnei. Pagasta pašvaldība ieguvusi un nodevusi skolas lietošanā 5,91 ha zemes, kas atradusies pie skolas. Domāts par skolas telpu pārbūvi, šim nolūkam pagastam bijis uzkrājums Ls 5000, no Latvijas Zemnieku Kredītbankas piešķirts aizdevums Ls 10 000. Pārbūves projekta izvešanai vēl bijis nepieciešams apmēram Ls 5000 liels aizdevums.

Dūres pagasts nav bijis liels, tādēļ 6-klasīgās pamatskolas uzturēšana tam sagādājusi materiālas grūtības. Skolas pārbūves projekts ticis apstiprināts 1937. gadā. Pārbūve pēc inženiera A. Lāča aprēķiniem izmaksāšot Ls 9,500 no pagasta uzkrātajiem līdzekļiem un Ls 10 000 piešķirtais aizdevums.

Līdzīgi kā Dūre arī Sinoles ciema teritorija 20. gadsimta otrajā pusē daļēji tikusi pievienota Lejasciemam.

Sinoles 2.pakāpes pamatskola, 20.gs. 1.puse
Sinoles 2.pakāpes pamatskola, 20.gs. 1.puse
Sinoles pagasta valdes un tiesas ēka.1930. gadi
Sinoles pagasta valdes un tiesas ēka.1930. gadi

Sinoles pagastā pēc neatkarīgās Latvijas nodibināšanas bijušas 80 vecsaimniecības, 136 jaunsaimniecības un 37 sīksaimniecības. Kopējā zemes platība bijusi 13878,58 ha, iedzīvotāju skaits -1300, pagastā ietilpa arī kādreizējā Mālu pagasta zeme. Mālu pagastu Sinolei pievienoja 1892. gadā, saglabājot Mālu pamatskolu, vēlāk šī skola darbojās Mālu muižas pilī. Sinoles draudzesskola atradusies vienā mājā ar pagasta valdi, tāpēc jau 1898. gadā domāts par jaunas skolas nama būvniecību. Bijis paredzēts jauno skolas namu pabeigt 1899. gada vasarā.

Sinoles 2.pakāpes pamatskola, 20.gs. 1.puse
Sinoles 2.pakāpes pamatskola, 20.gs. 1.puse
Mālmuižas 6-klasīgā pamatskola, 1930.-40. gadi
Mālmuižas 6-klasīgā pamatskola, 1930.-40. gadi

1939. gada laikrakstā “Pagasta Dzīve” publicēta ziņa, par jauna Sinoles pagasta nama izbūves projektu un finanšu līdzekļiem. Jauno pagasta namu bijis paredzēts celt pēc arhitekta V. Vitanda projekta tā izmaksas bijušas rēķinātas 73.000 latu, valsts piešķīrusi 35 tūkstošus lielu aizdevumu uz 28 gadiem ar trīs procentu likmi gadā. Jaunajā ēkā bijis jāizbūvē sešas istabas pagasta kancelejai un dzīvokļiem pagasta sekretāram, kancelejas ierēdnim, policijas kārtībniekam un vecmātei.

1949. gadā okupācijas režīms pagastus kā teritoriālu vienību likvidēja, LR Augstākā padome šo dalījumu 1991. gadā atjaunoja. Laikā no 1991. gada līdz 2000. gadam pagasti bija otrās pakāpes pašvaldības, pēc rajonu likvidēšanas pirmās pakāpes pašvaldības, pēc 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas pagasti tika iekļauti novados.

Sagatavoja
Ineta Bauere
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja
Vēstures nodaļas vadītāja

Izmantotā literatūra:
Latviešu konversācijas vārdnīca1927-1940, A. Švābe, A. Būmanis, K. Dišlers, 3.sēj., 19.sej.
Balss, Nr.8( 25.02.1898)
Balss, Nr.155(31.07.1906)
Brīvā Zeme , Nr.15 (19.01.1939)
Dzirkstele,Nr.114 (23.09.1989)
Mājas Viesis. Nr.21 (22.05.1902)
Pagasta Dzīve ,Nr.2(15.01.1939)
Rīgas Avīze, Nr.248(01.11.1904)
https://enciklopedija.lv/skirklis/194789-Latvijas-pagastu-saraksts
Dalies: